Brīvās ekonomikas zonas Latvijā

SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka eksistē ļoti daudz BEZ veidu ar dažādām darbības sfērām.
• Jāsecina, ka brīvās ekonomiskās zonas ir viens no instrumentiem, ko pielieto valstis, lai veicinātu reģionālo attīstību un starptautisko tirdzniecību.
• Jāsecina, ka guvumi no BEZ izveides ir sekojoši: iespēja lielākos apjomos piesaistīt ĀTI, eksporta pieaugums, darba vietu izveide, valsts pozitīvā tēla izveide.
• Jāsecina, ka BEZ ir teritorija ar īpašo atvieglojumu režīmu, bet tomēr tā ir valsts daļa, kur ir cītīgi jāseko līdzi likumu izpildei.
• Jāsecina, ka, lai BEZ darbotos veiksmīgi ir jāveic dažādu stratēģisko pasākumu kopums: Zonas darbspējīgas administrācijas izveidē; Administratīvo procedūru vienkāršošana; Pievilcīgo atvieglojumu realizācija; Radīta infrastruktūra atbilstoši investoru prasībām.
• Latvijā darbojas četras BEZ: kopš 1996. gada Rīgas brīvosta un Ventspils brīvosta un divas speciālās ekonomiskās zonas Liepājā un Rēzeknē kopš 1997. gada. Katrai no četrām zonām tika piemērots individuālais likums, kas noteica zonas darbību un piemērojamos atvieglojumus.
• Jāsecina, ka Latvijas BEZ darbība veicina pilsētu un reģionu ekonomisko radītāju uzlabošanos.
• Šodienas BEZ oficiālais mērķis, ko ir izvirzījusi valsts ir - veicināt Latvijas Republikas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, piesaistīt investīcijas, attīstīt ražošanu un pakalpojumus, kā arī radīt jaunas darba vietas.
• Jāsecina, ka grozījumi “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas nosaka speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarinājumu līdz 2035. gada beigām, tika pieņemti un izsludināti ne tikai priekš RSEZ, bet arī priekš LSEZ, kas nozīme, ka zonu darbība ir aktuāla, un tās darbojas ar panākumiem.
…