17. gadsimtā parādās spožs un oriģināls domātājs, kurš ar savu izcilo talantu ieņem nozīmīgu vietu gan matemātikas, fizikas, kā arī filozofija, literatūras, teoloģijas vēsturē un ir saistošs līdz pat mūsu dienām, - Blēzs Paskāls (1623- 162). Paskāls fizikas un matemātikas jomā ir pazīstams ar saviem darbiem par hidrodinamiku un varbūtību teoriju. Taču viņa interešu loks ir plašāks: Paskāls ārkārtīgi dziļi izjūt jautājumus, ko rada laikmeta paradigmu maiņa un mēģina rast atbildes, kā cilvēks jūtas izmainītajā pasaules ainā.
Paskāls iegūst labu dabaszinātnisko izglītību un sākotnēju orientējas tikai uz nodarbošanos ar fizikas un matemātikas jautājumiem. Taču 1654. gadā ar Paskālu notiek starpgadījums, kas pilnīgi pārvērš viņa dzīvi un liek pievērsties filozofiski teoloģiskām pārdomām. Zirgi, kas velk karieti, ar kuru brauc Paskāls, satrūkstas un metas lejā no tilta. Paskāls pārdzīvo nāves šausmas, jo viņa dzīvība ir apdraudēta. Tomēr neticamā kārtā izdodas izglābties. Kā teiktu 20. gadsimta vācu filozofs Karls Jasperss, Paskāls bija nonācis robežsituācijā, kas liek cilvēkiem uz savu dzīvi paskatīties daudz nopietnāk un dziļāk. Kultūras vēsturē tas ir rets gadījums, kad viens no sava laika spožākajiem dabaszinātniekiem – matemātiķis, fiziķis, cilvēks ar racionālistiski ievirzītu prātu – kļūst par sava laika nozīmīgāko un tālredzīgāko domātāju iracionālās mistikas un cilvēka filozofijas jomā.…
