Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:749450
Vērtējums:
Publicēts: 13.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Viens no būtiskākajiem dzīvās pasaules komponentiem un raksturlielumiem ir bioloģiskā daudzveidība. Cilvēce pati ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, un mūsu eksistence bez tās būtu neiespējama. Dzīves kvalitāte, ekonomiskā konkurētspēja, nodarbinātība un drošība, tās visas balstās uz šī dabas kapitāla. Bioloģiskā daudzveidība ir kritiska ekosistēmas "pakalpojumiem", pakalpojumiem, ko daba mums sniedz: klimata regulācijai, ūdenim un gaisam, augsnes auglībai un pārtikas, degvielas, škiedru un zāļu ražošanai. Bioloģiskā daudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Bet savukārt biotops jeb ekotops ir apstākļu komplekss, kas ietver biosistēmu un ietekmē tās struktūru, dinamiku un funkcijas un kurš pakāpeniski mainās biosistēmas darbības rezultātā. Atkarībā no biotopa komponentiem izveidojas atbilstošas biocenozes, kuru ietekmē savukārt pārveidojas biotops. Runājot par bioloģiskās daudzveidības komponentiem ir jāizšķir divi galvenie komponentu uzstādījumi, kas balstās uz gan uz bioģeogrāfijas un ekoloģijas nostādnēm. Šie komponenti raksturojas ar skaitliskām vienībām, kuri raksturo bioloģiskās daudzveidības kvantitāti. Bioloģisko daudzveidību var sadalīt divās daļās, šo dalījumu lieto Makgila Universitātes (Kanāda) biologi. Šie izdalītie komponenti ir:
1.Organismu funkcionālo tipu skaits jeb lielums, kur šis lielums sevī ietilpina, piemēram, gaļēdāju sugas un augus, kuri piedalās slāpekļa apritē vai arī šis lielums sevī var ietilpināt ekosistēmas (to skaitu), piemēram, skujkoku meži jeb taiga, stepe vai arī tundra, kā arī, protams, pārējās ekosistēmas. Tas raksturo kopējo funkcionējošo sugu daudzumu.
2. Funkcionāli līdzīgo organismu, genotipu skaits, kurā ietilpst katrs funkcionālais tips, piemēram, koka puves sēnīšu pelējums (kvantitatīvais rādītājs). Šie organismi veic nozīmīgus uzdevumus ekosistēmās, lai gan pašas šīs sēņu puves ir kaitīgas kokiem. Piemēram, Ziemeļamerikas alnis (Alces alces) un karibū (Rangifer), abi ir lielākie zālēdāji boreālajā ekosistēmā. Viņi abi veic līdzīgas funkcijas ekosistēmā, jo abi dzīvo vienā ekosistēmā un abi arī pēc uzbūves ir līdzīgi.…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Biotas daudzveidības indeksi: aprēķini un lietojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/749450

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties