Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,67 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,82
Pirkt
Identifikators:544744
Vērtējums:
Publicēts: 23.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 26 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Biomu jēdziens    3
  Pasaules biomu kartējums    4
  Pasaules biomi    5
  Tundra    5
  Arktiskā tundra    5
  Alpīnā tundra    6
  Mežu bioms    7
  Tropiskie meži    7
  Mērenie meži    8
  Boreālie meži (Taiga)    9
  Krūmāji    10
  Zālāji    11
  Stepes    11
  Ziemeļamerikas prērijas    12
  Pampas    13
  Savanna    15
  Tuksneši    17
  Karstie un sausie tuksneši    18
  Pustuksneši    19
  Aukstie tuksneši    19
  Piekrastes tuksneši    19
  Izmantotā literatūra    21
Darba fragmentsAizvērt

Bioma (gr. bios dzīve, dzīvība) – ekoloģiski un fizionomiski atšķirīgs liela sauszemes reģiona augu un dzīvnieku sabiedrību tips. Viena no augstākajām veģetācijas klasifikācijas vienībām (pēc ranga tūlīt zem biosfēras), kam raksturīgs samērā līdzīgs klimats un veģetācijas tips.
Biomas limitējošie faktori ir temperatūra un nokrišņu daudzums (kritiskais rādītājs ir iztvaikojamības un nokrišņu attiecība). Biomas robežas visumā sakrīt ar klimatiskās joslas robežām. No kritiskajiem vides faktoriem atkarīgas augu dzīves formas, kas nosaka augu sabiedrību kopainu.
Visas pasaules sauszemes ekosistēmas iedala pamata ekosistēmu tipos jeb biomos. Tie ir, piemēram, tuksnesis, tundra, tropu lietus mežs, stepe un savanna. Viduseiropā un Ziemeļeiropā pamata ekosistēmu tipi ir mērenās joslas platlapju meži, ziemeļu skujkoku meži un tundra. Lielākā daļa Baltijas ziemeļu daļas un Skandināvijas mežu ietilpst mērenās joslas skujkoku mežu (taigas) zonā.
Sauszemes reģionos, kuros ir pietiekams nokrišņu daudzums (>600mm gadā) un pozitīva gada vidējā temperatūra, izvietojušās mežu biomas. Samazinoties nokrišņu daudzumam vai pazeminoties temperatūrai, veidojas skrajmežu, krūmāju un zālāju biomas, bet reģionos, kur ir ekstremāli vides apstākļi (maz nokrišņu vai zema temperatūra), sastopami tuksneši un tundras.
Robežas starp biomām nav krasa, parasti starp tām ir plaša pakāpeniska pārejas zona – ekotons. Biomas atšķiras pēc bioloģiskā jeb dzīvesformu spektra. Lielāks fanerofītu (augi, kam atjaunošanās pumpuri atrodas >5 m virs zemes) īpatsvars ir tropu mūžzaļo mežu biomā, bet hemikriptofītu (augi, kam atjaunošanās pumpuri atrodas augsnē detrīta slānī) – zālāju biomā (stepes, savannas) un tundrā. Tuksnešos vairāk nekā puse augu sugas ir terofīti (viengadīgi augi, kas vairojas ar sēklām).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Biomi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/544744

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties