Latvijas iedzīvotājus gandrīz piecdesmit gadus bezdarba problēma neskāra nemaz. Pēc PSRS sabrukuma Latvija kļuva neatkarīga valsts un tai vajadzēja pārstrukturizēt ražošanu. Līdz ar to notika darbaspēka samazināšana gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs un arī Latvijā parādījās bezdarbs.
Nodarbinātība un bezdarbs ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā iekšzemes kopprodukta apjomu. Augsts bezdarba līmenis, kas rada strauju iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos, kā rāda vēsturiskā pieredze, valstī var izraisīt sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām.
Tirgus ekonomikas apstākļos bezdarba pastāvēšana ir neizbēgama. Tas rada ekonomiskus un sociālus zaudējumus. Samazinās preču un pakalpojumu ražošana, samazinās nodokļu iekasējumi valsts budžetā, pieaug izdevumi, saistīti ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām un NVD uzturēšanu.
Visas makroekonomiskās parādības - ekonomiskā izaugsme, bezdarbs un arī inflācija ir savstarpēji cieši saistītas.
Valsts regulējošās lomas teorētiskos pamatus mūsdienu tirgus saimniecības apstākļos izstrādāja ievērojamais angļu ekonomists Džons Meinards Keinss (1883 - 1946) 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. 1929.-1933. gada postošā pasaules ekonomiskā krīze pierādīja, ka tirgus mehānisms vien nespēj nodrošināt ekonomikas dinamisku un līdzsvarotu attīstību, kā arī mazināt bezdarbu.
Dž. M. Keinss izvirzīja tēzi, ka tirgus jāpapildina ar ekonomikas valstisko regulēšanu, jo, balstoties uz mērķtiecīgu budžeta izdevumu un ieņēmumu politiku, valsts var ietekmēt ražošanas pieaugumu, inflāciju, bezdarba līmeni. Tāpat viņš ierosināja organizēt "sabiedriskos darbus", kas mazinātu bezdarbu.…
