Bezdarbs ir viens no raksturojošajiem makroekonomikas lielumiem. Tas parāda cik liela problēma gan valstī kopumā, gan katrā reģionā atsevišķi ir iesaistīties darba tirgū. Jebkurā valstī, kurā pastāv brīvā tirgus ekonomika, pastāv arī bezdarba problēma. Protams, bezdarbs nav tā problēma, kuru ir iespējams atrisināt vienas dienas laikā, vai atrisināt pilnībā, jo jebkur kur pastāv darba tirgus pastāv arī bezdarbs, tomēr to ir iespējams ierobežot un saglabāt normas robežās vai vismaz samazināt tā kāpšanas tempus.
Bezdarba kā jebkurš ekonomisks rādītājs ietekmē valsts ekonomiku kopumā, tas ir saistīts ar citiem ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, IKP. Augsts bezdarba līmenis ietekmē gan ekonomisko, gan politisko, gan sociālo jomu, tas palielina ienākumu nevienlīdzību. Tas sekmē ēnu ekonomikas attīstību, cilvēks nespējot atrast darbu cenšas izdzīvot pelnot audu citā veidā, piemēram, ievedot preces no citām valstīm un tās pārdodot savā valstī vai arī piestrādājot dažādos citos neoficiālajos darbos, kas arī ietekmē valsts attīstību kopumā. Darba atrašanas problēma ietekmē arī iedzīvotāju emigrāciju, lielākoties tieši jauniešu emigrēšanu uz citām valstīm darba meklējumos. Bezdarba rezultātā valsts zaudē resursus, samazinās valsts ienākumi, kas varētu tikt saražoti un iegūti no iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem. Bezdarbs ietekmē ne tikai valsti un tās ekonomiku, tas būtiski ietekmē cilvēkus psiholoģiski, cilvēki zaudē iespēju iegādāties preces, kuras tie varēja iegādāties, cilvēks zaudē savu statusu sabiedrībā. Kā rezultātā pieaug mirstības, laulību šķiršanos skaits, samazinās dzimstība.
