SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
No kursa darba izriet šādi secinājumi:
1. Apskatot bezdarba jēdzienu un tā veidus no teorētiskās puses, var secināt, ka Latvijas valstī ir piespiedu bezdarbs. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vēlas strādāt, bet nav darba. Iestājies ir cikliskais bezdarbs, kas parasti ir saistīts ar vispārējās ekonomiskās akti-vitātes līmeņa izmaiņām. Parasti rodas tad, kad ekonomikā ir lejupslīde un iestājas depresi-ja. Uzņēmumi samazina ražošanu, daudzi uzņēmumi tiek slēgti, un daudzus strādniekus, bieži pat augstas kvalifikācijas speciālistus, atbrīvo no darba.
2. No statistikas datiem izriet, ka bezdarbs visvairāk ir skāris rīdziniekus. Saglabājas vēsturiskā tendence vīriešu bezdarba pārsvaram pār sieviešu bezdarbu. Lielākais bezdarbu skaits ir vecuma grupā 35-54 gadi. Visvairāk ar bezdarbu saskārušies iedzīvotāji ar profesionālo vai vidējo un zemāku izglītības līmeni.
3. Reģistrētais bezdarbs valstī 2013.gada beigās ir 93 321 bezdarbnieki no ekono-miski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, salīdzinot ar 2011. gadu tas ir samazinājies līdz 36975.
4. Neskatoties uz pēdējos gados veiktajiem pasākumiem bezdarba mazināšanas jomā, bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir uzskatāms par augstu. Reģistrētais bezdarba līmenis 2013.gada decembrī ir 9,5% bezdarbnieki no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kop-skaita.
5. Eiropas Savienības valstu statistikā Latvija ierindojas desmitajā vietā.
6. Bezdarba atbalsta programmu Latvijā autores uzskata par diezgan pretim nākošu. Bezdarbniekiem ir dotas iespējas saņemt nepieciešamās konsultācijas un apmācības. Bezdarba pabalsts Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm, varētu tikt vērtēts kā vidējs, bet noteikti labāks kā, piemēram, ASV.
7. Globālākā skatījumā bezdarba mazināšanas veicināšanai autores uzskata, ka val-dība nedara visu iespējamo. Piemēram, kā būtiski faktori kopumā visas ekonomikas uzla-bošanā būtu jāizvirza vispirms „ēnu” ekonomikas apkarošana un eksporta veicināšanas pa-sākumi.
…
