Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,27 (11%)
Cena ar atlaidi*:
2,22
Pirkt
Identifikators:214194
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Latviešu mūža un aizmūža izpratne    4
  Bedību shēma    5
  Miruša auguma sagatavošana bērēm    6
  Gatavošanās bedībām    7
  Visi gailīši, dziediet, dienavidu saņemdami    7
  Vāķēšana    8
  Baznīcas viedoklis par nāvi    9
  Izvadīšana    9
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Mūsu senči bija nāvi iztēlojušies kā turpinājumu šai dzīvei. Augums pēc nāves tiek nodots Zemes Mātei Mārai un viņas gādībā tas sairst un pārvēršas citās vielās. Mārai ir daudz un dažādi apzīmējumi: Pasaules Māte Mira, Zemes Māte, Veļu Māte, Ļaužu Māte, Lopu Māte, Meža Māte, Jūras Māte u.c. Dvēsele ir cilvēka garīgā daļa, labā un ļaunā vērtētāja, dzīves ziņas piepildītāja. Dvēsele atgriežas pie Dieva. Velis turpina dzīvi Šaisaulē vēl pēc auguma sairšanas. Ar veļiem latvietis sadzīvo tāpat , kā ar saviem ģimenes locekļiem. Ja citās reliģijās mirušo gari- veļi izraisa bailes, tad pie latviešiem tā nav. Arī dvēseles un veļa pāriešana no šīs saules Viņā saulē nenotiek bez zināmām grūtībām. Dvēsele kādreiz vēl kavējas pusceļā; arī pēc apbedīšanas tā pirmo nakti pārguļ kapsētā krusta galā. Ja uz bērēm ielūdz, tad tās ir jāapmeklē obligāti.
Daudzi tic, ka pēc nāves cilvēks nokļūst vai nu Debesu valstībā, vai nu ellē. Uz elli dodas ļaunie, bet uz Debesīm- labie.

Daži uzskata, ka dvēsele atdzimst pēc 100 gadiem. Latvieši miršanu saprot kā pāriešanu uz dzīvi citā pasaulē, nevis iznīcību. Mūsdienās ir daudzi kapi; Ulbrokas, Meža, Salaspils, Jaunciema, Lāčupes, Bolderājas u.c. kapi. Gandrīz katrā pilsētā ir savi kapi. Agrāk mirušos apglabāja mežainos laukos un citos neiesvētītās vietās. Parasti mirušo glabā pie tuviniekiem. Jau senos laikos (no 400.-1500.g) redzamas apbedīšanas pēdas. Atrasti uzbērti smilšu kalni, kapu vietās atrasti ieroči (kaujas cirvis, ozola vāle) un darba rīki (krama kalts).…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Bedības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/214194

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties