Piemēram, tendence šķirt baznīcu no valsts lielā mērā var uzskatīt tieši par Rietumu pasaules tendenci un iniciatīvu. Austrāliju var pieskaitīt pie Rietumu civilizācijas modeļa. Vairumā Āfrikas valstu iekšpolitika ir proislamiska, prokristīga vai postkoloniāla. Āfrikas ziemeļos atrodas arābu valstit, kurās dzīvo galvenokārt musulmaņi, bet dienvidos vairums iedzīvotāju pieder kristīgajai ticībai. Tādejādi var secināt to, ka šie attiecību veidi rodas valstij kontaktējoties un izprotot savas valsts baznīcas un cilvēku reliģiskās pārliecības, jo nevar vienkārši visās valstīs ieviest vienu sistēmu, katras valsts vēsture ir bijusi citādāka, tādēļ katras valsts turpmākajam attīstības ceļam ir jābūt citādākam un individuālam.
Tieši runājot par situāciju Latvijā, manuprāt,var teikt, ka attiecības starp banzīcu un valsti veidojas diezgan interesanti. Tajā pat laikā, kad ir noteikti dažādi noteikumi, kuri ir kā priekšnoteikumi baznīcas attdalītībai no valsts, baznīca piedalās dažādos valstiski svarīgos pasākumos, piemēram, prezidenta inaugurācijas ceremonija. Kā arī piemērs var būt tas, ka savā runā prezidenti bieži vie izmanto tādus vārdus, kas vērsti uz garīgo pasauli un uz Dievu. Tādā veidā liekas, ka tiek īstenoti visi priekšnoteikumi, taču tajā pašā laikā, ja tā kārtīgi ieskatās, baznīca ir neiedomājami vienota ar valsti un tās varu. Varbūt šādas svarīgas ceremonijas kā prezidenta inaugurācija notiek baznīcā tādēļ, ka valsts galva vēlas apliecināt savu nodomu stiprumu Dieva priekšā un tapt svētīts, bet varbūt iemesls ir cits? Taču jeb kurā gadījumā, uzreiz rodas jautājums, tad kā var izvēlēties baznīcu, kurā notiks šis pasākums? Vai tad šāda veida ceremonijas rīkošana kādā noteiktā konfesijā nebūs šīs baznīcas reklamēšana un stādīšana augstāk kā citas? Manuprāt, ja valsts realizē šo nošķiršanu, tad tas ir jādara līdz galam un bez mulsinošiem izņēmumiem, jo nākas bieži valstiskos pasākumos just reliģijas piegaršu.
Taču Latvijas tiesību sistēma ir attīstījusies līdz augstam līmenim un ir bijuši notikumi, kas Latvijas tālajā brīvvalsts laikā daudziem šķita neiespējami un nesasniedzami. Kā arī jāsaka,ka baznīcas atdalītība nenozīmē to, ka baznīca ir pilnīgi cita pasaule un tai nav nekāda sakara ar sabiedrību vai valsti. Nē, vienkārši tas liekas savādi, ja valsts kaut kādā veidā “reklamē” reliģiju un veic darbības, kuras ir pretējas noteiktajām.
…
