Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,64 (16%)
Cena ar atlaidi*:
3,35
Pirkt
Identifikators:735756
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Kodolreaktoru tipi   
2.  Kodolenerģija Eiropā   
3.  Eiropas valstis, kas atteikušās no kodolenerģijas   
4.  Kodolreaktori Austrumeiropā   
5.  Nākotnes perspektīvas   
  Izmantotā literatūra   
Darba fragmentsAizvērt

Lielākā daļa pasaules elektroenerģijas tiek ražota spēkstacijās, kas balstās uz siltuma izdalīšanos. Lielākais siltuma daudzums rodas, sadegot derīgajiem izrakteņiem, piemēram, akmeņoglēm, naftai vai gāzei. Toties kodolreaktoros siltums izdalās atomu dalīšanās procesā, ko sauc par kodolu skaldīšanu. Kodoltermiskā reaktora pamatā ir ierosināta un vadāma atomu skaldīšanās ķēdes reakcija. Skaldīšanās notiek reaktora iekšējā kamerā, kurai ir spiediena regulētājs un bioloģiskā aizsardzība. Kameras iekšienē ir palēninātājs, kas parasti ir grafīts vai ūdens. No neitronus absorbējoša materiāla izgatavotie stieņi tiek ievietoti kamerā, tādējādi kontrolējot vai apstādinot reakciju. Sašķeļamais izejmateriāls tiek izkaisīts kamerā. Palēninātāja stieņi tiek izņemti, lai sāktos reakcija, bet ievietoti atpakaļ, lai to apstādinātu. Dzesētājs – ūdens vai gāze – pārvietojas pa reaktoru un aizvada karstumu uz ūdens sildītāju. Tālākā elektrības ražošana ir līdzīga kā termoelektrostacijās.
Lielbritānijā atomelektrostacijām ir vairākas drošības iezīmes, ieskaitot automātiskas drošības sistēmas, kas ļauj apstādināt reaktoru, ja ir kāda programmēšanas kļūda, kā arī aktivēt neatkarīgās palīgsistēmas, ieskaitot apgriezenisku izejvielu piegādi. Reaktors var arī tikt apstādināts ar rokām.
Šis modelis balstās uz Lielbritānijas tehnoloģijām un ir visbiežāk pasaulē lietotais reaktors. Reaktors ir ietverts tērauda augstspiediena kamerā. Augstspiediena ūdens, kas tiek lietots gan kā palēninātājs, gan kā dzesētājs, tiek pumpēts apkārt reaktoram un caur sildītājiem. Augstspiediena kamera, sildītāji un savienotājcaurules (1. attēls) nodrošina noslēgtu cirkulāciju. Tas viss ir ietverts ar tēraudu izklātā iepriekšsaspriegtā betona kamerā, kas kalpo arī kā bioloģiskais aizsargs. Atlikušais ģenerēšanas process ir līdzīgs kā citām elektrostacijām.
Šādos reaktoros urāns kalpo par degvielu. Tā oksīda tabletes tiek ievietotas cieši izolētās nerūsējoša tērauda caurulēs, lai dalīšanās produkti neizkļūtu ārpusē. Arī dzesētājs atrodas izolētā spiediena traukā, bet viss reaktors atrodas izolētā ēkā. Šī daudzbarjeru sistēma novērš dalīšanās produktu noplūdi vidē.
Shēma parādīta 2. attēlā. Pirmās komerciālās kodolelektrostacijas Lielbritānijā bija Magnox (nosaukums radies no magnija sakausējuma) tipa - izejviela ir urāns. Šī reaktora uzbūve redzama 2. attēlā. Magnox reaktorā tiek izmantots dabisks urāns, tam ir grafīta palēninātājs un tiek lietots saspiests CO2 kā dzesētājs. Agrākajiem modeļiem iekšējā kamerā bija tērauda spiediena virzulis, kas pārklāts ar tēraudu, un betona bioloģiskā aizsargkamera, apmēram vienu metru bieza, un ūdens sildītāji ārpus šīs betona kameras. Vēlākajiem modeļiem ir ar tēraudu izklāta kamera no iepriekšsaspriegtā betona, kas kalpo arī bioloģiskajai aizsardzībai, bet ūdens sildītāji ir iekšpusē.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Atomelektrostacijas Eiropā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/735756

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties