Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:548824
 
Vērtējums:
Publicēts: 06.05.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads   
2.  Atmiņas vispārīgs raksturojums   
3.  Kas ir atmiņa   
4.  Atmiņas procesi   
5.  Atmiņas veidi   
5.1  Sensorā atmiņa   
5.2  Īslaika atmiņa   
5.3  Ilglaika atmiņa   
5.4  Vārdiski loģiskā   
5.5  Emocionālā atmiņa   
5.6  Motoriskā atmiņa   
5.7  Tīša atmiņa   
5.8  Netīša atmiņa   
6.  Aizmiršnas faktori   
7.  Secinājumi   
8.  Izmantoto izziņas avotu saraksts   
Darba fragmentsAizvērt

Atmiņa dod iespēju uzkrāt pieredzi un ir viens no cilvēka personības un individualitātes veidošanās, viņa “es” nepārtrauktas eksistences nosacījumiem.
Pateicoties atmiņai tiek uzkrātas zināšanas, kuras tiek izmantotas atbilstoši vajadzībām. Bez atmiņas cilvēks nepārtraukti atrastos jaundzimušā bērna stāvoklī. Tas nespētu pat iemācīties staigāt, jo momentā aizmirstu kustības.
Daudzi cilvēki neprata ne lasīt, ne rakstīt. Atmiņa - precīza atcerēšanās - bija vienīgais pieredzes un zināšanu uzglabāšanas veids. Mūsdienās cilvēks saņem aizvien vairāk informāciju. Laika gaitā izveidojušies dažādi tās uzglabāšanas veidi( tehnikas attīstība, dažādi pierakstu veidi un grāmatas), sākot no rokasgrāmatām, enciklopēdijām, vārdnīcām līdz kompjuterizētām datu bankām un programmām. Atmiņas procesu fizioloģiskais pamats ir nervu pagaidu sakari, kas rodas, nostiprinās un aktivizējas galvas smadzeņu garozā.
Tas, ko agrāk esam uztvēruši, pārdzīvojuši, darījuši, var zināmos apstākļos mūsu atmiņā atveidoties arī tad, kad šie priekšmeti vai notikumi uz mums vairs tieši neiedarbojas. Šādu procesu sauc par atmiņu.
Atmiņas pamatprocesi ir iegaumēšana, saglabāšana, reproducēšana, atpazīšana un aizmiršana.
Kaut ko uztverot, pildot kādu darbību, kaut ko pārdzīvojot, centrālajā nervu sistēmā veidojas sarežģītas pagaidu sakaru virknes. To veidošanās un aktualizācija ir atmiņas fizioloģiskais pamats. Kad pagaidu sakari ir pietiekami nostiprinājušies, tie saglabājas un var atkal atjaunoties, “atdzīvoties”. Ja aktualizācija notiek situācijā, kurā mēs agrāk notikušo no jauna neuztveram, tad šādu procesu sauc par reproducēšanu. Ja pagaidu sakari atjaunojas tikai tad, kad mēs atkal sastopamies ar agrāk uztverto priekšmetu vai parādību, un tikai tad to pazīstam, tad jārunā par atpazīšanu. Ja mēs agrāk redzēto vai notikušo nespējam ne reproducēt, ne atpazīt, tad saglabāšanai nepieciešamie pagaidu sakari izdzisuši. Šādos gadījumos sakām, ka notikusi aizmiršana.
Tā kā īstenībā sastopamās parādības – priekšmeti, notikumi, izjūtas – ir savstarpēji saistītas, tad tās arī atmiņā saglabājas un tiek reproducētas nevis izolēti, bet saistībā cita ar citu. Rodas komplicētas sakaru ķēdes. Tās sauc par asociācijām.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1137302
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties