Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:975492
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Atmiņa ir izziņas process, kas izpaužas indivīda gūtās pieredzes un informācijas iegaumēšanā, saglabāšanā un vēlākā reproducēšanā. Tā ir zināšanu uzkrāšanas pamats. Tā kā centrālais mācību un audzināšanas uzdevums ir skolēnu attīstības veicināšana, aktuāls kļūst uzdevums par atmiņas tuvināšanu domāšanai. Atmiņas nenovērtēšana, tās likumību nezināšana noved pie neracionāla mācību darba: lieka laika patēriņa, nenoturīgām un paviršām zināšanām, neizkoptas domāšanas.
Atmiņas veidi. Atmiņu iedala veidos, par pamatu ņemot darbības īpatnības, kurās tās realizējas. Trīs galvenos atmiņas veidus izšķir atbilstoši trim šādiem kritērijiem:
1)psihiskās aktivitātes raksturam darbībā,
2)darbības mērķim,
3)iegaumēšanas un saglabāšanas ilgumam.
1.Kustību, emocionālo, tēlaino un verbāli loģisko atmiņu.
Kustību atmiņa izpaužas dažādu kustību un to sistēmu iegaumēšanā, saglabāšanā, atpazīšanā un reproducēšanā. Tam ir liela nozīme dažādu darba un praktiskās dzīves iemaņu apguvē. Nozīmīga sportā, dejā, svešvalodu vārdu pareiza rakstīšana.
Emocionālā atmiņa izpaužas jūtu jomā. Pārdzīvotās un atmiņā paturētās jūtas var kalpot kā pamudinājums darbībā vai atturēt no darbības, ja tā bijusi saistīta ar negatīvām emocijām. Nozīmīga aktieriem, dzejniekiem. Spilgti izteikts māksliniekiem. Tā var būt stiprāka par loģisko.
Tēlainā atmiņa – spēja labi iegaumēt un saglabāt atmiņā redzētās dabas ainas, dzīves situācijas, skaņas, smaržas, garšas. To var iedalīt redzes, dzirdes, taustes, ožas, garšas atmiņā.
Verbāli loģiskā – glabā pašu domu. Specifiska tikai cilvēkiem. Tai ir vadošā loma zināšanu apguvē skolā. To iedala mehāniskajā (neapgūstot domas būtību) un loģiskajā (jēgsakaru nodibināšana ar jau zināmo). Mehāniskā atmiņa spēcīga bērnībā.
2.Netīšā un tīšā atmiņa.
Netīšā atmiņa – iegaumēšana un reproducēšana, kas notiek bez īpaša mērķa. Uz tās pamata veidojas pēc apjoma galvenā un pēc nozīmīguma lielākā mūsu dzīves pieredzes daļa, jo atmiņā mēdz palikt spilgtais, interesantais, saistītais ar personības vajadzībām un virzību. Skolās – strādājot ar kontūrkartēm, sastādot tabulas, veidojot grafikus.
Tīšā atmiņa – ar mērķi iegaumēt un saglabāt informāciju. Tiek izkopta mācību procesā.
3.Īslaicīgā, ilgstošā un operatīvā atmiņa.
Pirmās divas pēc būtības ir viena procesa divas stadijas. Nekas nevar nonākt ilgstošajā atmiņā, iepriekš nebijis īslaicīgajā, taču ne vienmēr arī tas, kas ir īslaicīgajā atmiņā, pāriet ilgstošajā. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties