Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,36 (18%)
Cena ar atlaidi*:
1,63
Pirkt
Identifikators:478596
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

ASV attieksme pret Latviju.
Kad Baltijas valstis, tai skaitā Latvija sāka izrādīt centienus pēc neatkarības iegūšanas, ASV bija viena no tām valstīm, kura pret šādu notikumu pavērsienu izturējās, maigi sakot, visai skeptiski. Tā šīs zemes uzskatīja par dabisku Krievijas sastāvdaļu, turklāt Vilsona domu gājienu visai spēcīgi ietekmēja Čehu profesors Maseriks, kurš bija V.Vilsona draugs. Čehu interesēs bija spēcīga Kreivija, kas stāvētu pret Vāciju un vāja Polija, tādas valstis kā Latvija, Lietuva un Igaunija viņa plānos nebija paredzētas. Vilsona 14 punkti, kuri bija viens no galvenajiem Latvijas neatkarības „iemesliem” būtībā bija domāti, lai sagrautu Vācijas, Turcijas un Austroungārijas impērijas, tomēr šie punkti bija lielvalstīm abpusgriezošs zobens, jo tāpat nestkarību varēja pieprasīt pašu lielvalstu neskaitāmies kolonijas, tādēļ arī pret Baltijas valstīm bija tik noraidoša attieksme.
Lai arī latviešu pagaidu NP jau sākumā bija skaidrs, ka vācieši neko labu nedos un arī krievi nepalīdzēs un jāorientējas galvenokārt uz Antanti, sabiedrotajiem jebkurā gadījumā Baltijas valstu neatkarība bija tikai izdevīguma jautājums, nevis labdarība – buferzona, valstis, kuras cīnās pret lieliniekiem, vāciešiem. Anglija skaidri pateica, ka labāk lai Baltijas valstis paliek Krievijas impērijas sastāvā, bet tai nekas neesot pretī arī pret neatkarīgu Latviju, tomēr tā netaisoties turpināt karu šo teritoriju dēļ.
Tomēr pateicoties apņēmīgiem latviešu politiskajiem darbiniekiem, (ļoti liela loma šeit Z.A.Meierovicam) sarunas ar sabiedrotajiem iet uz priekšu un arī ASV atbalsts, lai arī ļoti lēni un pamazām, tomēr galu galā tiek iegūts.

Pirmās sarunas ar ASV pārstāvi notika 1918.g.8.janv. Petrogradā, kur Meierovics, Seskis un Kreicbergs ieradās audiencē pie ASV vēstnieka Krievijā D.R.Frensisa, lai iepazīstinātu ASV ar latviešu tautu un noskaidrotu tās nostāju latviešiem svarīgos jautājumos. Attieksme bija ļoti piesardzīga un nekādu panākumu nebija, tomēr jau jūnijā viņa attieksme bija krietni uzlabojusies, un viņš pat lika noprast, ka būtu iespējams kāds finansiāls atbalsts no Antantes.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „ASV palīdzība Latvijai no 1918. līdz 1920.gadam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/478596

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties