Jānis Žilinskis (1871-1945) – Arvīda Žilinska tēvs. No tēva ārienes Arvīdā var maz ko saskatīt, ja nu vienīgi biezie, cirtainie mati. Kad dēls sāk rīkot savus pirmos koncertus, tēvs pamet lauku darbus un steidzas uz Rīgu. Par dēla panākumiem viņš ļoti lepojas.
Ieva Žilinska, dzimusi Grieķere (1867-1947) – mākslinieka māte. Jau kopš bērnības bija pieradusi pie zemnieku dzīves sūruma un Arvīda muzikālajai audzināšanai piekritusi nelabprāt, jo gribējusi, lai arī dēls iemīl zemnieka darbus.
1905.gada 31.martā pasaulē nāk Ievas un Jāņa vienīgais bērns Arvīds Žilinskis.
Mazs būdams mājās palīdz pie visiem mājas darbiem ,sākot ar siena kraušanu līdz cūku ganīšanai.
Laikam jau ar īpašu gudrību vecāmāte šad tad viņu ņem līdi uz baznīcu. Zēnam tur būtu pavisam garlaicīgi, ja vien tik skaisti netiktu dziedāts. Un galvenais – ērģeles. Un viņš iedomājas, vai tiešām arī pats kādreiz varētu tik skaisti spēlēt?
Vecāsmātes uzmundrināts, Arvīds vai visus brīvos brīžus pavada pie klavierēm. Neviens viņam nekā neierāda. Svētdienās dažkārt mājinieki salasās klausīties un Arvīds koncertē bez mazākās kautrēšanās.
No sākuma zēns prot rīkoties tikai ar baltajiem taustiņiem, bet vēlāk viņš jau izprot arī melno taustiņu – pustoņu nozīmi. Pēc dzirdes pamazām atklājas arī akordu un basu gudrības. Puika vēl neprot lasīt, toties viņš it veikli var “piebasēt” tēvam, kad tas uz vijoles spēlē pazīstamu danču melodijas. Neviens no mājiniekiem šīm Arvīda muzikālajām tieksmēm sevišķi lielu vērību nepievērš.…
