Aristotelis

Aristotelis - ko Markss dēvēja par senatnes vislielāko domātāju. Viņš ir tas, kas pirmais cilvēces vēsturē ieskicē ētiku, ko tālāk attīstījusi cilvēce līdz mūsdienām. Aristotelis ir viens no universālākajiem domātājiem cilvēces vēsturē. Viņš apkopoja un sistematizēja filozofijas un zinātnes sasniegumus Senajā Grieķijā un būtiski ietekmēja izglītības un kultūras attīstību visā turpmākajā vēstures gaitā. Šā domātāja sacerējumi bija mācības līdzeklis, izziņas avots un paraugs daudzu paaudžu zinātniekiem.
Aristotelis dzimis Trāķijas pilsētā, viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieka Amintas III galma ārsts, bet pats dzimtas dibinātājs saskaņā ar leģendu bijis Trojas kara varonis Mahaons, Asklēpija dēls. Bērnību pavadīja Maķedonijas galvaspilsētā Pellā. Aristotelis rotaļājās kopā ar nākamo valdnieku Filipu, Aleksandra Lielā tēvu. Septiņpadsmit gadu vecumā jaunietis devās uz Atēnām kur iestājās Platona akadēmijā. Te Aristotelis mācījās apmēram divdesmit gadu ( līdz pat Platona nāvei 347.gadā p. m. ē. ), bet vēlāk arī skoloja citus. Abu domātāju attiecībās valdīja dziļa cieņa. Platons dēvējis Aristoteli par savas skolas “prātu”, bet Aristotelis izteicis domu, ka sliktiem cilvēkiem nevajadzētu ļaut pat slavēt Platonu.…