Dzirdot vārdu ĀRAIŠI, jau iztēlē skatām krāšņu kultūrainavu, kuru sarežģītā un ilgstošā procesā veidojuši trīs faktori – daba, cilvēks un laiks.
Āraišu ainavas centrā ir ezera ieplaka, kurai piekļaujas plašas, nolaidenas apkārtējo pauguru nogāzēs.
Par ainavas atraktīviem elementiem uzlūkojamas garās alejas gar ceļiem, mežābeles un pīlādži ceļmalās un laukmalās, atsevišķi dekoratīvi koki – lielā priede, bērzi, liepas. Lauku sētu puduri, Karātavu kalnu aprises, vējdzirnavas kalnā, baznīca, senās ezerpils rekonstrukcijas atspulgi ezerā un pilsdrupas līdz ar citiem Āraišu ezera apkārtnes vēstures un tautas celtniecības objektiem ir kā īpatns muzejs, kurā izjūtams tas netveramais, ko mēdz dēvēt par vietas garu.
Pirmie cilvēki tagadējās Latvijas teritorijā apmetās uz dzīvi jau pirms apmēram 11 000 gadu, kad bija nokususi pēdējā ledāja sega un izveidojusies pirmā trūcīgā augu un dzīvnieku valsts. Tas notika paleolīta jeb senākā akmens laikmeta pašās beigās (ap 8500.-7600. g. pr. Kr.). Tie bija mednieki un zvejnieki, kas ienāca no dienvidiem, sekodami klejojošo ziemeļbriežu bariem. Savas apmetnes viņi ierīkoja augstākās vietās upju un ezeru krastos, vispirms Latvijas dienviddaļā. Ziemeļvidzemes senāko iedzīvotāju pēdas atrastas Burtnieku ezera krastā, apmetnē pie bijušajām Zvejnieku mājām, kur viņi mājojuši, sākot ar vidējā akmens laikmeta jeb mezolīta (7600.-4500. g. pr. Kr.) pirmajiem gadu simteņiem. Uzskata, ka šie cilvēki piederējuši pie senās ziemeļeiropeīdu rases.
Kad pirmie cilvēki ieradās tieši Cēsu novadā, tai skaitā Āraišu apkārtnē, pašlaik vēl īsti zināms nav. Domājams, ka novada apgūšanas process sācies jau mezolīta un turpinājies jaunākajā akmens laikmetā jeb neolītā (4500.-1500. g. pr. Kr.). Uz to norāda netālu no Āraišiem, Amatas un Raunas upju krastos atrastās kaula harpūnas, datējamas attiecīgi ar 7.-5. un 3. g. t. pr. Kr. Arī tie ir bijuši mednieki un zvejnieki, kuri etniskā ziņā varēja piederēt gan pirmatnācējiem, gan laponoīdu un somugru cilmes ieceļotāju grupām, kas akmens laikmetā apdzīvoja Latvijas ziemeļdaļu. Neolīta beigās novadā ieplūda indoeiropiešu grupas, kuras uzskata par baltu cilšu priekštečiem. Ar viņiem saista zemkopības un lopkopības sākumus šajā apvidū.…
