Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,75 (15%)
Cena ar atlaidi*:
4,24
Pirkt
Identifikators:843714
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Tekstilšķiedras    6
1.1.  Dabiskās šķiedras    6
1.1.1.  Augu jeb dabiskās celulozes šķiedras    6
1.1.2.  Dzīvnieku jeb olbaltumvielu šķiedras    7
1.2.  Mākslīgās šķiedras    8
1.2.1.  Hidrātcelulozes šķiedras    8
1.2.2.  Celulozes acetātu šķiedras    8
1.2.3.  Stikla šķiedras    9
1.3.  Sintētiskās šķiedras    9
1.3.1.  Heteroķēdes polimēru šķiedras    9
1.3.2.  Karboķēdes polimēru šķiedras    10
2.  Tekstilmateriālu sagatavošana tālākai apstrādei (balināšana)    12
2.1.  Prasības tehnoloģiskajam ūdenim    12
2.2.  Kokvilnas audumu sagatavošana    12
2.3.  Linu tekstilmateriālu balināšana    13
2.4.  Ķīmisko šķiedru audumu sagatavošana    13
2.5.  Sintētisko šķiedru tekstilizstrādājumu sagatavošana    14
2.6.  Vilnas audumu sagatavošana    14
2.7.  Dabiskā zīda audumu sagatavošana    14
2.8.  Stils un mode katrā sezonā    15
2.9.  Apģērba iedalījums    17
2.10.  Apģērba kopšana    18
2.11.  Pētījumu par apģērba izvēles kritērijiem    19
  Secinājumi    22
  Izmantotā literatūra    23
  Vērtējuma lapa    24
  Pielikumi    25
Darba fragmentsAizvērt

1.1.1. Augu jeb celulozes šķiedras

Augu šūnu sienu galvenā sastāvdaļa ir celuloze, tāpēc augu šķiedras – kokvilnu, linus, kaņepājus, džutu, ramiju u.c. sauc arī par celulozes šķiedrām. Tās kopā ar celulozes mākslīgajām šķiedrām – viskozes un vara amonjaka šķiedrām ir svarīgākā tekstilšķiedru grupa higiēnisku apģērbu un veļas audumu un trikotāžas izgatavošanai.
Kokvilnas šķiedras ir kokvilnas krūma sēklu lidpūkas. Katra šūna ir vienšūnas veidojums. To vidējais garums ir 22 – 50 milimetri, diametrs ir 18 – 25 mikrometri. Šūnām ir saplacinātas caurules forma, tām vidū kanāls ar protoplazmas paliekām. Nogatavojušās šķiedras spirālveida savijas ap savu asi. Tā tās mikroskopā viegli pazīt. Norautajā galā kanāls ir atvērts, un tas padara šķiedru pieejamāku apdares šķīdumiem. (Skatīt 1. un 2. attēlu.)
Stiebru jeb lūksnes šķiedras iegūst no džutas, linu, kaņepāju, kenafa, ramijas u.c. augu stiebriem. Stiebros šķiedras izvietotas parenhīmas kārtā atsevišķu kūlīšu veidā, kas stiepjas no auga saknēm līdz galotnēm.
Stiebru šķiedras sastāv savā starpā saistītām elementāršķiedrām. Katra elementāršķiedra ir atsevišķa šūna. Stiebru šķiedras garums ir vidēji 2 – 65 milimetri (garākās ir ramijas, linu un kaņepāju elementāršķiedras).
Linu tehniskās šķiedras ir 40 – 125 centimetri garas. Tās sastāv no vairākām savā starpā salīmētām elementāršķiedrām. Katra elemntāršķiedra ir šaura, šķautņaina biezsienu šūna ar smailiem galiem un kanālu vidū. Šūnu garums ir 17 – 25 milimetri, šķērsizmērs ir 12 – 17 mikrometri. Pektīnvielas, kas saista elementāršķiedras, nav ķīmiski un mehāniski izturīgas. Tām sadaloties, tehniskā šķiedra sairst elementāršķiedrās un zaudē izturību. Tādēļ linu audumi ir jāapstrādā maigākos apstākļos nekā kokvilnas audumi.
Linu šķiedras satur daudz vairāk celulozes pavadītājvielu nekā kokvilna. Šķiedras tumšākas un grūtāk balināmas. Vaski tām piešķir zināmu spožumu un mīkstumu.
Mikroskopā linu elementāršķiedras viegli pazīt pēc gumijzījumiem – tumšām svītrām perpendikulāri šūnas kanālam. Tie rodas, šķiedras atdalot no stiebra. Jo šo gumzījumu vairāk, jo šķiedra mazvērtīgāka.
Linu audumi burzās, ir neelastīgi, cietāki pēc taustes nekā kokvilnas audumi, jo trūkšanas izturība ir ļoti liela.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Apģērbs un veselība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/843714

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties