Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,42 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,07
Pirkt
Identifikators:633031
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Lai runātu par Anglijas – Vācijas savstarpējām attiecībām pirmskara periodā, manuprāt, vispirms ir nepieciešams apskatīt vispārējo Eiropas stāvokli šajā laikā, kādas bija attiecības starp valstīm un sabiedrības noskaņojums. Pasaule soli pa solim bezprātīgi un bezrūpīgi virzījās uz karu, šādā brīdī starp Eiropas valstīm valdīja saspīlējums un spriedze.
Par pirmskara periodu varētu dēvēt samērā ilgu laika posmu, jo pirmie neapzinātie soļi kara virzienā tika sperti jau 19.gs. 70. gadu beigās, kad Vācija noslēdza līgumu ar Austriju (1879.g.). tas bija laiks, kad pie varas vēl bija Bismarks, kurš spēja noturēt spēku līdzsvaru un vienlaikus pildīt savus nospraustos ārpolitikas mērķus. Bismarka laikā smalki veidotā alianšu sistēma strauji sabruka pēc viņa atlaišanas, kad pie varas nāca ambiciozais un impulsīvais Vilhelms II. Viņa politika bija visu panākt ar brutālu spēku. Šāda rīcība neizbēgami sekmēja spēku samēru zudumu Eiropas lielvalstu starpā. Protams, pie kara izcelšanās nevar vainot vienu valsti, šeit ir vainojams viss sabiedrības noskaņojums, militārisms, nacionālisms, imperiālisms, un arī katra lielvalsts atsevišķi ir devusi savu artavu šī kara uzsākšanai, tomēr nevar noliegt, ka Vācijas nopelns šeit ir viens no lielākajiem. Ar savu agresīvo ārpolitiku tā noskaņoja kaimiņvalstis pret sevi un virzījās uz to, no kā visvairāk pati baidījās – karošanas divās frontēs.
Vācijas mērķis bija stiprināt valsti, nodrošināt tās drošību citu valstu vidū, jo pēdējo 200 gadu laikā tieši Vācija bija lielākais Eiropas karu upuris, uz kuras zemes notika visasiņainākās kaujas. Vācija mēģināja aizstāvēties, bet darīja to pārāk agresīvi un cītīgi, draudot citām Eiropas valstīm. Šāda rīcība veicināja kaimiņvalstu apvienošanos pret Vāciju, un tas, protams, to satrauca vēl vairāk. Ar savu iebiedēšanas metodi vācieši panāca pilnīgi pretēju iespaidu nekā bija gaidījuši – neviens negribēja sadarboties ar Vāciju tikai tāpēc, ka tās līderi par katru cenu centās visiem pierādīt savu pārspēku. Tas drīzāk tika uztverts par apvainojumu. Šāda situācija neizbēgami radīja bruņošanās sacensību un alianšu veidošanos. Gribot negribot nesaskaņās iesaistīties nācās arī Lielbritānijai, kura jau vairāk nekā pusotru gs. bija ievērojusi savu „lepnās izolācijas” principu. Kļuva skaidrs, ka šis princips vairs nav izdevīgs brīdī, kad Lielbritānijas koloniālās intereses saskārās ar Francijas, Krievijas un Vācijas interesēm. Tā pirmais, ko Anglijai vajadzēja izdarīt bija attiecību nostabilizēšana ar Vāciju, bet Vācija bija tik pārliecināta par to, ka Lielbritānijai un arī Krievijai tā ir tik ļoti nepieciešama, ka viegli izdosies noslēgt līgumus ar abām sev par labu.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,04 €
Materiālu komplekts Nr. 1129598
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Anglijas un Vācijas attiecības Pirmā pasaules kara priekšvakarā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/633031

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties