Andrejs Upīts "Smaidoša lapa"

A. Upīša romāns “Smaidoša lapa” ir psiholoģisks romāns, kas vēsta par kāda jauna cilvēka ikdienas dzīves gaitām, sākot no visai agras bērnības un līdz pat brieduma gadiem. Romāna kompozīcija veidota pēc ietvara principa – tas sākas ar galvenā varoņa pārdomām, atrodoties slimnīcas gultā, vēlēšanos pievērsties literāram darbam un ārsta pierunāšanu ļaut nodarboties ar rakstniecību. Tālākās nodaļas jau lasāmas kā topošā romāna daļas, kur katra vēsta par kādu epizodi rakstītāja atmiņās.
Atsevišķās epizodes kopā saauž vairāki elementi, un viens no tiem ir māsas Ģertrūdes tēls. Viņa ir tā, kas palīdz slimniekam pierunāt ārstu ļaut rakstīt, un viņai arī tiek uzticēta kontrole pār rakstīto, proti, lai pierakstītās atmiņas būtu pietiekami jautras un neuzjundītu nelāgas domas. Tāpēc vietām starp atmiņām iespraucas galvenā varoņa īsas sarunas ar Ģertrūdi, kurās lielākoties viņa kritizē uzrakstīto, savukārt varonis skaidro, ka ārēji šķietami drūmais notikums patiesībā par tādu nav uzskatāms, jo līdzi nes, piemēram, kādu svarīgu atziņu vai arī piedzīvotais vēlāk kalpo par pamatu kādam būtiskam dzīves pavērsienam. Romāna beigās kļūst skaidrs, ka ar sākotnēji šķietami nedziedināmā pacienta izrakstīšanos no slimnīcas viņa un māsas Ģertrūdes attiecības vēl nebeidzas – viņi paliks kopā arī turpmāk dzīvē. Acīmredzot par viņu tālākajām attiecībām vēsta nākamais A.Upīša romāns “Māsas Ģertrūdes noslēpums”, kas tiek sarakstīts 1939.gadā. Par šo romānu saistību vēl varu piebilst vien tik daudz, ka “Smaidošajā lapā” tiek aizskarta cilvēku pagātnes noslēpumu tēma.…