Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,54 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,45
Pirkt
Identifikators:906563
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    6
1.  Literatūras apraksts    7
1.1.  Alva dabā un tā iegūšana    7
1.2.  Alvas īpašības un izmantošana    7
1.3.  Alvas savienojumi    8
1.4.  Izejvielu raksturojums    9
2.  Eksperimentālā (praktiskā) daļa    12
2.1.  Izmantotā aparatūra un vielas    12
2.2.  Reakcijas vienādojums    12
2.3.  Reakcijas apraksts    12
2.4.  Aprēķini reakcijas produktu daudzumiem    13
2.5.  Veidi kā iegūt amonija heksahlorostanneātu    13
3.  Rezultāti un to izvērtēšana    14
3.1.  Produkta apraksts    14
3.2.  Teorētiskā iznākuma aprēķins    14
3.3.  Produkta pierādīšana    14
4.  Secinājumi    15
5.  Literatūras saraksts    16
Darba fragmentsAizvērt

Alva D. Mendeļejeva elementu periodiskajā sistēmā atrodas 4. perioda IV A grupā. Tas pieder pie p elementiem. Veido savienojumus ar oksidēšanās pakāpēm -4; +2 un +4. Parastos apstākļos alva ir mazaktīvs metāls. Alva sastopams vairāk nekā 20 minerālu veidā. Visizplatītākais alvas savienojums dabā ir minerāls kasiterīts jeb alvas akmens, kura galvenā sastāvdaļa ir SnO2 (70 – 78%) [1]. Pazīstami vairāki alvas alotropiskie veidi. Parasti alva, ar ko sastopamies praksē, ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
Kursa darba mērķis ir iepazīties ar alvu, tās savienojumiem, vairāk par amonija heksahlorostanneātu un sintezēt to.
Kursa darba uzdevums ir apkopot pieejamo informāciju par amonija heksahlorostanneātu, tā iegūšanas metodēm un sintezēt šo savienojumu laboratorijā.Literatūras apskats

1.1. Alva dabā un tā iegūšana
Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alva ieņem tikai 46. vietu, taču cilvēks šo metālu pazīst jau 6000 gadu. Brīvā veidā tā sastopama reti. Alva sastopams vairāk nekā 20 minerālu veidā. Svarīgākie alvu saturošie minerāli ir kasiterīts jeb alvas akmens SnO2 (70 – 78%) un stannīts jeb alvas kolčedāns, kas satur arī varu, dzelzi un sēru. Alvas rūdas koncentrētas teritorijā, kas piekļaujas Klusā okeāna rietumu daļai, kā arī Kazahijā, Bolīvijā, Nigērija un Zairā. Alvu iegūst, alvas dioksīdu SnO2 reducējot ar oglekli…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,86 €
Materiālu komplekts Nr. 1161796
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Alvas savienojumi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/906563

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties