2 Heroisma jēdziens un būtība
Heroisms ir varonīga, izcilu pēc sabiedriskās nozīmes rīcība, kas atbilst sabiedrības interesēm, kas prasa no cilvēka personīgas drosmes, drošsirdības, izturīgumu, gatavību pašupurēties. [4]
Heroisms - varonīgs, izcils sasniegums, tā sociālo nozīmīgumu, rīcības labumu no masas, progresīvu klases un pieprasot personu personīgo drosmi, izturību, vēlmi ziedot. Heroismā ir drosme, stingrība, centība, un spēja izdarīt varoņdarbu. Pat kaujas pieprasa personas personīgo drosmi, izturību, gatavība ziedot sevi. [11]
No būtības heroisms nozīmē, ka tas uzņemas pasīvo objektu ietekmi, - izglābt cilvēku vai cilvēci, bet varonis - personiskas vai kolektīvas - tikai domas vienmēr ir vienskaitlī. Ja varoņi un varoņiem, ir daži fondi, sāncensība un nesaskaņas ir neizbēgamas.
Heroisma pieaugums faktiski ir pieejams tikai izvēlētos viendabīgos un ārkārtas brīžos vēsturē, bet dzīve sastāv no ikdienas dzīves, un inteliģence nesastāv tikai no varoņu darbiem. Nav reālas varonības, vai tās iespēju izpausmes, heroisma pārvērsti norāda, ka aicinājums poza ražo īpašu garu varonīgs liekulības un bezatbildīgi kritiku "principiāli" iebildumiem, pārspīlētas sajūta par to tiesībām un pienākumiem pavājināšanos apziņas un personīgo atbildību vispār.
Padomju laikos "vadošais ideoloģijas spēks" sabiedrības, kas darbojas labi. Starp citām lietām mums mācīja to faktu, ka "dzīvē vienmēr ir vieta varonībai".
Milzīgs skaits varoņu bija Padomju Savienībā, Lielajā tēvijas karā- 11. 635 cilvēku (92% no kopēja personu skaita tika piešķirts nosaukums varonis).[12]
Heroisms ideāls attīstījies gadsimtu gaitā cilvēces vēsturē, pie pirmā spontāni jauna veida masu morāles apziņas, mutvārdu folkloras (īpaši tā sauc. Varonīgs EPIC), un pēc tam temats par literatūru un mākslu, īpaši teorētiskās tēmas - ētika, estētika, socioloģija, psiholoģija.
Jautājums par heroisma vēsturisko pusi, pirmo reizi izvirzīja itāļu filozofs Vico, G. Uzskata, ka heroisma īpašība ir tikai uz noteiktu laiku cilvēka attīstībā. Ar heroismu saistošie dzīves apstākļi seno sabiedrību, Vico noliedzis heroisma iespēju nākamo, "saprātīgo" periodu vēsturi.
Šis jēdziens ar pilnvērtīgu attīstību, vācu filozofs Hēgelis, heroisms, kas ir raksturīga iezīme "varoņa vecumu" uzskata par sakritību individuālajā autonomijā, personīgās lietas, un tās universālām vērtībām, un attiecināt to uz periodu pirms veidošanos, attīstīta valsts un tiesību sistēmu. Tomēr vēsture rāda, ka buržuāziskās valsts tiesību izveidi cīņā pret feodālisms, varoņiem to izraisīja.
Heroismam raksturīga iezīme, ir saplūšana ar atsevišķu varonību, varonīgu iniciatīvu atsevišķu grupu masveida varoņa darbības. Heroisms atsaucas ne tikai uz morāles spēkā personību, bet arī materiāla spēkā revolucionāro masu kustību. [13]
Irena Sandler bija varonīga sieviete, jo izglāba Viņa izglāba 2.500 ebreju bērnu sniedza drošību un deva viņiem pagaidu jaunu identitāti.
…
