Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) – rakstnieks un dzejnieks. Čaks neapšaubāmi pieder pie spožākajiem dzejniekiem latviešu literatūras vēsturē, kura veikumu var droši likt līdzās izcilākajiem citu Eiropas tautu dzejnieku sasniegumiem. Čaks ir Rīgas strādnieku priekšpilsētu dziesminieks. Rīgas ielu ainās viņš parāda kapitālisma samaltā mazā cilvēka traģēdiju. Viņa dzeja ir vitāla, gleznas – sulīgas, daudz pārsteidzošu, trāpīgu salīdzinājumu; aizraujoties ar tiem, dažbrīd nonāk galējībā. Čaka protestu pret buržuāziju lirikas pārsmalcinātību pauž viņa leksikā sastopamie vulgārismi un sarunu valodas vārdi blakus poētismiem. Čaks ir pirmais (un līdz šim nepārspētais) pilsētas tēlotājs, kā arī izcilāko latviešu strēlnieku kauju, varoņgaitu dzejnieks. Taču lielu mākslinieku darbos allaž ir kāds noslēpums, kuru grūti kaut aptuveni noformulēt. Daudzi akcentējuši žilbinošo tēlainību un detaļas, vienlaikus runājot par "spilgtu iespaidu un iedomu fiksēšanu" (Anšlavs Eglītis), fantāziju, kas noved "pie jauna nenoliedzama poētiskā skaistuma" (Jānis Rudzītis);
"Čaka dzīvē fokusējas latviešu tautas piedzīvotais un pārdzīvotais 20. gadsimta pirmajā pusē. Viņš pieredzēja trīs revolūcijas, divus pasaules karus, Latvijas Republiku, divas okupācijas, padomju kultūrpolitikas gaisotni, kuras apogejā 1950. gadā šķīrās no dzīves," raksta M. Čaklais.…
