Sākšu ar to, ka, manuprāt, sievietes (īpaši gados jaunas) ir pārāk maz informētas par to, kādas varētu būt aborta sekas. Neauglība bieži tiek atklāta pēc aborta veikšanas un bieži sievietes piemeklē depresija un nožēla, sevis šaustīšana, bet iespējams, ja informētība būtu lielāka, tad sievietes kļūtu piesardzīgas un nemaz nenonāktu līdz tam brīdim, kad jānostājas krustcelēs un jānolemj pa kuru ceļu iet.
Lasot par to, cik daudz tiek veikti aborti, salīdzinājuma ar to, cik notiek dzemdības, varu secināt to, ka aborta veikšana vairs nav nekāds ārkārtējas gadījums, bet gan vienkārša seku likvidēšana. Lai cik skumji tas arī nebūtu, to var salīdzināt ar atsvabināšanos no kādas nevēlamas slimības – aizej uz procedūru, samaksā un problēmas vairāk nav.
Šo problēmu veicina arī neapstrīdams fakts, ka Latvijā nav ekonomiski labvēlīgi apstākļi bērna audzināšanai. Un daudzām sievietēm, pat negribot, ir jāizšķiras par šādu soli – abortu. Citās valstīs māmiņas tiek atbalstītas, tādēļ nemaz nerodas doma, ka varētu bērniņu nedzemdēt, jo nav jālauza galvu par to, kā nu tagad būs, kā bērnu pabarot, uzturēt, izskolot un radīt labvēlīgus apstākļus.
Esmu lasījusi par tādām sievietēm, kurām ir bijuši jau vairāk nekā 10 abortu. Vai tā būtu neuzmanības un vieglprātīga izturēšanās pret kontracepcijas līdzekļiem un savu veselību? Nē, šīm sievietēm no dabas ir tā, ka viņas var izsargāties cik un kā vēlas, bet tāpat paliek stāvoklī. …
