Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
0,72 (12%)
Cena ar atlaidi*:
5,27
Pirkt
Identifikators:594004
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Vēlēšanas    4
  Saeima    5
  5% barjera    8
  Vēlēšanu pārkāpumi    13
  Reklāmas kampaņas īpatnības    14
  Komisija    17
  Saeimas sastāvs    18
  Saeimas vēlēšanu likums    25
  Anketēšana    32
  Anketēšanas rezultāti    33
  Foto    36
  Secinājumi    41
  Izmantotie avoti    42
Darba fragmentsAizvērt

Mūsu tēmas nosukums ir 2006.gada 9. Saeimas vēlēšanas. Mēs izvēlējāmies šo tēmu, jo mūs ieinteresēja pagājušās Saeimas vēlēšanas, to norise un rezultāti.
Šobrīd tieši ši tēma mūsuprāt ir aktuāla, jo, kaut arī vēlēšanas ir beigušās, pār tām tiek runāts arī šobrīd.
Mūsu darba mērķis ir analizēt 2006.gada 9. Saeimas vēlešanas.
Darba uzdevumi:

1.Iepazīties ar vēlēšanu likumu.
2.Veikt aptauju par pagājušajām vēlēšanām.
3.Noskaidrot vai vēlēšanu laikā ir bijuši pārkāpumi.
4.Izzināt vēlēšanu sistēmu Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Viens no veidiem, kā tauta var īstenot savu varu, ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990.gadā Latvijā ir notikušas piecas parlamenta vēlēšanas – 1993., 1995., 1998., 2002.gadā un 2006.gadā un četras pašvaldību vēlēšanas – 1994., 1997., 2001. un 2005.gadā.
2004.gada 12.jūnijā, neilgi pēc valsts uzņemšanas Eiropas Savienībā, Latvijā pirmo reizi notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Mazliet vairāk nekā piecpadsmit gados vēlētāji trīsreiz ir tikuši aicināti izlemt valstiski nozīmīgus jautājumus referendumos. 1998.gadā Latvijā notika tautas nobalsošana par grozījumiem Pilsonības likumā, 1999.gadā – tautas nobalsošana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, bet 2003.gadā – vēlētājiem tautas nobalsošanā bija jāpauž attieksme par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Šajā laikā ir bijuši arī vairākkārtīgi mēģinājumi ierosināt grozījumus likumos, izmantojot parakstu vākšanas procedūru.
Līdzīgi kā Latvijas valsts arī Latvijas vēlēšanu sistēma piecpadsmit gados kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Šajā laikā Latvijā ir notikusi pāreja no mažoritārās vēlēšanu sistēmas, kuru izmantoja Padomju Latvijas Sociālistiskajā Republikā uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kādu lietoja pirmās Latvijas Republikas laikā 20.gadsimta 20. un 30.gados.
1993.gadā pēc gandrīz sešdesmit divu gadu pārtraukuma Latvijā notika pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas. Latvijā ir nostiprinājusies daudzpartiju sistēma, tikuši atjaunoti un pilnveidoti vēlēšanu norisi reglamentējošie likumi. Nozīmīgākas vai mazāk nozīmīgas izmaiņas šajā laikā skārušas visus svarīgākos vēlēšanu sarīkošanas jautājumus - vēlēšanu tiesības, kandidātu sarakstu iesniegšanas un reģistrēšanas kārtību, kandidēšanas tiesības un ierobežojumus, vēlēšanu norisi, rezultātu aprēķināšanu, vēlēšanu komisiju izveidošanu un komisiju lēmumu pārsūdzēšanas procedūras.
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.
(27.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1994.)
9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
14. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.
16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.
17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.
18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,49 €
Materiālu komplekts Nr. 1178000
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „2006.gada 9.Saeimas vēlēšanas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/594004

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties