Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:260459
 
Vērtējums:
Publicēts: 28.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Rietumu ideoloģijas vienmēr atšķīrās ar izteikto filozofisko un loģisko kontekstu. Dažās filozofijas bija sociālās vai politiskās ideoloģijas. Marksisms ir gandrīz unikāla parādība no tiem. Tas ir ideoloģija kas apvieno aprakstus par cilvēka dabu, vēsturi, sabiedrību, vēlāk no tā izveidojās nāciju ideoloģija. Marksisma ideoloģijas dibinātais bija Karls Henrihs Markss.
Savā darbā „ Alienated Labor” Markss rakstīja, ka sabiedrībai jādalās uz strādniekiem un proletariātu. Šāds sadalījums, pēc Marksa domām, ir kapitālistiskās sabiedrības pamats. Viņš uzskatīja, ka jo vairāk strādnieks saražo, jo vairāk viņš ir mazvērtīgs. Strādnieks saražo preču daudzumu, kurš ir lielāks nekā ir vajadzīgs. Notiek tad, tā saucama, “pārprodukcijas krīze”. Ar preču daudzuma palielināšanos, samazinās preču vērtība. Tādejādi samazinās arī strādnieka alga un viņa darba nozīme.
Strādnieks kļūst par “darba vergu”. Bet tomēr, viņš ir apmierināts ar savu pašreizējo stāvokli. Izveidojas strādnieku šķira, kura necenšas sasniegt kaut kādu progresu. Strādnieks neko vairs nevar darīt, vienīgi izņemot, ka strādāt savu bezjēdzīgu darbu. Viss, ko viņš prot ir tas, ka viņš var strādāt. Respektīvi, vienīgais viņa īpašums ir viņa darbs.
Jo vairāk strādnieks strādā, jo vairāk ir preču, jo mazāk šīm precēm ir vērtības. Jo mazāk ir preču vērtība, jo mazāka ir strādnieka alga. Tas nozīme, ka vairāk cilvēku tiek atlaisti. Tātad rodas konkurence. Tā pastiprinās, jo parādās daudz cilvēku, kuri ir ar mieru pašreizēja strādnieka vietā strādāt par mazāku algu. Tātad, parādās lētais darbaspēks.
Markss uzskatīja, ka sabiedrībā notiek atsvešināšanās (alienation). Galvenie atsvešināšanas elementi ir produkts, darba vai ražošanas process un paša cilvēka būtība (vēl Marksa tekstos parādās atsvešināšanās no dabas) . Atsvešināšanās no cilvēkiem kaitē kopienas sajūtai, sabiedrības saliedētībai. Pēc Marksa domām, strādniekam kā tādam kaitē konveijera darbs. Jo, neskatoties uz to, ka viņa saražotas detaļas kvalitāte pamazām uzlabosies, šis strādnieks kļūst par atsvešinātu no produkta. Citiem vārdiem, strādnieks neredz saražotu produktu tad, kad tas ir gatavs. Tas nozīmē, ka strādniekam nav stimula darbam, viņam nav gandarījuma no tā, ka viņš veic savu darbu. Atsvešināšanu no procesa Markss saredz tanī gadījumā, kad strādnieks, neredzēšot sava darba galējo rezultātu, nevar strādāt ar mīlestību, radoši. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties