Zenta Mauriņa

Absolūts patiesīgums tikai tur, kur ir divi cilvēki: akmenim nevar atvērt dvēseli, tāpat to nevar mikroskopam vai skujamam spogulim; to var tikai dzīvam cilvēkam, kas spēj gaišdzirdīgi uzklausīt, kas zina, ka sirds ceļi, kas ieplūst Dievā, ir nevienādi kā zvaigžņu gaitas, kuras nav iespējams patvaļīgi pārbīdīt.

Apbalvojumi
1965. - Elzasas akadēmijas goda biedre (Francijā)
1968. - 1. šķiras Nopelnu krusts (Bundesverdienstkreuz)
1969. - PBLA Tautas balva
1971. - Vācijas fonda Konrāda Adenauera balva (Konrad-Adenauer-Preis der Deutschlandstiftung)
1977. - Krocingenas goda pilsone

Piemiņai
Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija
1982. gadā pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne
1997. gadā uzņemta dokumentālā filma par Zentu Mauriņu „Baltā spīts" (režisors R. Rikards)
2019. gads izrāde “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi”
Pagātne mums visiem iet līdzi tāpat kā mūsu ēna, mēs tikai reizēm varam izlikties, it kā to nemanītu....
…