Zenta Mauriņa

Biogrāfija.
Dzimusi ārsta Roberta Mauriņa un viņa sievas pianistes Melānijas Mauriņas ģimenē Lejasciemā. Bērnību pavadīja Mācījās Liepājas Sieviešu ģimnāzijā. Studēja filozofiju Latvijas Universitātē, pēc tam baltu filoloģiju. Strādāja par skolotāju Rīgas skolotāju institūtā un lektori Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā. Aizstāvēja filoloģijas doktora grādu par Friča Bārdas daiļradi. Zenta Mauriņa bija sieviete ar lielu gribu. Piecu gadu vecumā bērnu trieka viņai atņēma kustību brīvību un uz mūžu piesaistīja ratiņkrēslam. Tomēr viņa nepadevās un, spītējot liktenim, pārvarēja ne mazums dzīves šķēršļu, pabeidza universitāti, aizstāvēja doktora disertāciju, kļuva par izcilu rakstnieci, esejisti, populāru lektori.
Visa viņas dzīve bija cīņa ar sāpēm un slimībām. Mūža nogalē Mauriņa atzina: “Atskatoties uz savu personīgo dzīvi, man jāatzīstas, ka visu skaistumu, visu bagātību, ko devusi draudzība, mīlestība, darbs, ceļojumi, esmu guvusi uzdrīkstējoties, uzņemoties lielas ciešanas. No sāpēm – fiziskām un psihiskām – nav jābaidās, ja tikai tās paplašina apvārsni.”…