Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,32 (13%)
Cena ar atlaidi*:
2,17
Pirkt
Identifikators:362412
Vērtējums:
Publicēts: 16.11.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

8.slaids.
Mūsu senči dainās apliecinājuši savu dziļo ticību dvēseles nemirstībai jeb, labāk sakot, dvēseles nepārtrauktajai esamībai. Vārds dvēsele ir cēlies no verba dvest. Tā senais latvietis dvēseli pielīdzinājis dvesmai, dvašai un dzīvības principam vispār. Kā vēsta seno latviešu ticējumi, starp cilvēka fizisko ķermeni un dvēseli tomēr atrodas vēl kāds vidutājs, kas paliek kopā ar dvēseli arī pēc auduma iziršanas, to viņi saukuši par veli. Velis īsteni ir cilvēka smalkākās jeb psihiskās būtnes rupji jutekliskā daļa, tīrās dvēseles apvalks, kas Viņsaulē ar laiku no dvēseles nokrīt, tai aizejot pie Dieva
Tautas ticējumi liecina, ka mirušo dvēseles var parādīties it visur neatkarīgi no telpas un laika. Viņsaule „iegremdējas” fiziskajā pasaulē tāpat kā dvēsele iegremdējas augumā, būdama veidota no smalkas, tomēr reālas vielas.

Izrādās, ka Latvijā veļu esamību neviens neapstrīd – cilvēki tic, ka mirušo senču gari ir nomodā par dzīvo pasaulē notiekošām lietām.
Dievaines jeb dieva dienas ir jauna gada sākums mūsu dvēseles kalendārā. Guļ lauki, guļ mežs, guļ rokas klēpī – ikdienas rosība vairs neizbaida domas un izjūtas
Katrai tautai, kas vēlas būt stipra, jāgodā savi senči. Viņi dod spēku, veselību un izturību. Lai Dievs, Laima un Māra mūs pavada!

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Veļi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/362412

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties