Varas atainojums mākslā Senajā Grieķijā un Romā

Skulptūrās
Grieķijas mākslā vadošā ir tēlniecība. Tās galvenie objekti ir kails jauneklis (kuross), jaunava (kora).
Šajos tēlos mākslinieki centās ielikt antīkās pasaules priekšstatus par varonīgo, skaisto, neraugoties uz to, ka sejas izteiksme palikusi bez emocionālo iezīmju atspulga.
Tēlniecību senajā Grieķijā uzskatīja nevis par mākslu, bet gan par amata prasmi, jo tai esot vajadzīga roku veiklība un zināšanas, nevis dievu radīta iedvesma.
Grieķi pirmie sāka atveidot cilvēku sarežģītā kustībā, piemēram, Mirona skulptūra „Diska metējs”.

Glezniecībā
Aplūkojot zīmējumus uz traukiem, var iepazīt grieķu dabu, iedzīvotāju nodarbošanās veidus, vēsturiskus notikumus, sadzīves tradīcijas.
Tās tika meistarīgi apgleznotas un kļuva par pilsoņu lepnumu.
Vāze ar ģeometrisku rotājumu (pirmā no kreisās puses). Melnfigūru vāze (otrā). Sarkanfigūru vāza (trešā).

Teātrī
Senajā Grieķija strīdi noritēja arī caur teātri izrādēm. Liels meistars šajā jomā bija komēdiju rakstnieks Aristofāns. 
Komēdija ‘’Lisistrāta’’, kurā viņš izsmēja politiķu tieksmi demonstrēt varu-tā stāsta par sievietēm , kuras atsakās būt kopā ar vīriem, kamēr tie nebeigs karus.
…