IEGŪŠANA
Viens no lielākajiem ūdeņraža avotiem ir ūdens (H2O).
Ūdeņraža iegūšana ūdens elektrolīzes procesā ir process, kas nepiesārņo vidi, tomēr šādā veidā iegūts ūdeņradis veido vien 4 % no visas ūdeņraža produkcijas.
Visvairāk ūdeņraža (vairāk nekā 90 %) iegūst riforminga procesā, kura laikā ūdeņradis tiek iegūts no ogļūdeņražu (akmeņoglēm, naftas, dabasgāzes) savienojumiem.
Tāpat kā elektrību, ūdeņradi var iegūt no visiem enerģijas resursiem, piemēram, biomasas, vēja un saules enerģijas, kodolenerģijas un fosilās degvielas. Rūpniecībā ūdeņradi visbiežāk iegūst ar divām metodēm, kuras nereti seko viena otrai. Pirmajā metodē metāns reaģē ar ūdeni veidojot ūdeņradi un oglekļa monoksīdu. CH4 + H2O → CO + 3 H2. Otrajā reakcijā atdalītais oglekļa monoksīds reaģē ar ūdeni, kā rezultātā rodas ūdeņradis un oglekļa dioksīds CO + H2O → CO2 + H2
IZMANTOŠANA
Visplašāk ūdeņradi lieto amonjaka sintēzei. Ūdeņradis ir visvieglākā gāze, tāpēc 19. un 20. gadsimtā to lietoja gaisa balonu un dirižabļu pildīšanai. Mūsdienās ūdeņradi izmanto balonos zinātnisku ierīču nogādāšanai atmosfēras augšējos slāņos. Ūdeņradi izmanto hidrogenēšanas reakcijās, kurās piesātina taukus, no aldehīdiem iegūst spirtus utt. Ūdenim oksidējoties ar tīru skābekli rodas ļoti augsta temperatūra. To izmanto, lai kausētu un metinātu grūti kūstošus metālus. Ūdeņradi izmanto arī par degvielu raķešu dzinējos.
Atomenerģijas iegūšanai nozīmīgi ir ūdeņraža izotopi deiterijs un tritijs.
Ūdeņradi plaši lieto ķīmiskajā rūpniecībā — hlorūdeņraža, amonjaka, metanola sintēzēm, kā arī dažādu degvielu un tauku hidrogenēšanai. Maisījumā ar CO (šādu maisījumu sauc par ūdens gāzi) to lieto kā kurināmo.
Atšķaidīto (3%) ūdeņraža pārskābi lieto brūču apmazgāšanai. Ūdeņraža pārskābe ir plaši pazīstams dezinfektants brūču tīrīšanai, ko izmanto cilvēku medicīnā.
…
