Gobelēns bija pazīstams jau Senajā Ēģiptē - Tutmosa 4 kapenēs, kas datējamas ar 1400 g.p.m.ē., tika atrasts lina gobelēns, uz kura attēloti skarabeji un lotosa ziedi. Gobelēns pieminēts arī Seno Grieķu eposā par Odiseju - viņa sieva Penelope auda gobelēnu.
Eiropā gobelēns kļuva populārs pēc Krusta kariem, kad kareivji kā karagājienu trofejas atveda austrumu meistaru austos gobelēnus. Pirmais Eiropā austais gobelēns datējams ar 11. gadsimtu. Tas atradās Vācijā, Ķelnes baznīcā. Šajā gobelēnā attēloti fantastiski dzīvnieki. Romānikas laika (11.-13.gs.) gobelēniem raksturīgs ģeometrisks ornaments, heraldiskās zīmes (ģerboņu elementi) un augu ornaments. Populāri bija arī Bībeles sižeti un vēsturiskas ainas.
Gobelēnus izmantoja gan katedrāļu dekorēšanai, gan arī pils telpu dekorēšanai. Tie pasargāja no caurvēja un palīdzēja telpās saglabāt siltumu. Eiropā gobelēnus sāka izgatavot Vācijā, nedaudz vēlāk Skandināvijā. Pēc laika gobelēnu izgatavoja arī Francijā un Flandrijā.
Gobelēnu izgatavošana attīstījās līdz 19.gs., kad līdz ar tehnikas attīstību gobelēnu tradicionālā izgatavošana zaudēja savu nozīmi. Savu atdzimšanu gobelēns piedzīvoja 19.gadsimta vidū Eiropā, kad Viljams Moriss Anglijā atvēra darbnīcas, kurās gobelēnus izgatavoja pēc Viduslaiku tradīcijām.
…
