Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:605711
Vērtējums:
Publicēts: 12.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Prokarioti
Prokarioti ir pārsvarā vienšūnas organismi, kam nav kodola un DNS nukleoīdu vai plazmīdu veidā atrodas citoplazmā.
Lielākā daļa prokariotu ir baktērijas, un šie divi nosacījumi parasti tiek aplūkoti kā sinonīmi.
Prokariotu šūnu izmēri parasti ir no 0,5-10μm.
Eikariotu šūnu raksturīgākās īpašības
Sēnes, augi, dzīvnieki, vienšūnas eikarioti
Izmēri parasti no 10 līdz 100 μm
Parasti atrodas daudzšūnu organismos
Radušies 1,2 miljd. g. atpakaļ
Dalās ar mitozi vai mejozi, veidojas dalīšanās vārpsta
DNS saistīta ar olbaltumvielām, veidojot hromosomas. Hromosomas iekļautas kodolā
Daudz membrānā ietvertu organellu: kodols, mitohondriji, hloroplasti, lizosomas
Viciņa, D=200 nm, veidotas no mikrocaurulītēm
Anaerobā elpošana noris citosolā, bet aerobā - mitohondrijos
Fotosintēze noris augu hloroplastos un hromoplastos.

Šūnu sastāvdaļas
Citoplazma – šūnas „ķermenis”, kas sastāv no šķidras iekšējās vides un organoīdiem un nodrošina vielmaiņu šūnā un mijiedarbību starp organoīdiem.
Endoplazmatiskais tīkls – no membrānām veidota cisternu un caurulīšu sistēma. Uz graudainā ET piestiprinās ribosomas, bet gludajam ET ribosomu nav. Graudainais ET veic olbaltumvielu sintēzi, pārveidošanu un transportu. Gludais ET sintezē lipīdus.
Goldži komplekss – plakanu cisternu un pūslīšu sistēma, kas uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas.
Hloroplasts – zaļā plastīda, kas satur galvenokārt zaļo pigmentu - hlorofilu un kas fotosintēzes gaitā uztver gaismas enerģiju un pārvērš to organisko vielu ķīmiskajā enerģijā.
Kodols – no citoplazmas ar dubultu membrānu norobežota šūnas sastāvdaļa, kas satur hromatīnu. Visbiežāk kodols ir apaļš, ar 10 µm diametru. Tajā ir viens vai vairāki kodoliņi. Satur iedzimtības informāciju. Regulē šūnas darbību. Kodoliņā veidojas ribosomu sastāvdaļas, kas caur apvalka porām nonāk citoplazmā.
Lizosoma – ar membrānu norobežots šūnas organoīds, kurā ir šķeļošie enzīmi. Nodrošina dažādu vielu un novecojošu šūnas struktūru sadalīšana.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,44 €
Materiālu komplekts Nr. 1234068
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Šūna”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/605711

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties