Stereotipu un aizspriedumu veidi un to loma indivīda uzvedībā

Secinājumi
Pētījuma rezultāti liecina, ka pret kulturāli visatšķirīgākajām un svešākajām grupām Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta vislielākā emocionālā un mijiedarbības distance. Iedzīvotājiem vissiltākās jūtas ir pret latviešiem un slāvu tautu pārstāvjiem, kas tiek uzskatīti par savējiem. Attieksmē pret zviedriem, ebrejiem un amerikāņiem ir novērojama jau būtiski lielāka emocionālā distance. Musulmaņi tiek uztverti kā vissvešākā grupa, kurai cieši seko citas kultūras ziņā atšķirīgas grupas (afrikāņi, romi, indieši, ķīnieši un uzbeki). Latviešiem ir raksturīgas siltākas jūtas pret rietumniekiem (zviedriem, amerikāņiem), bet vēsākas – pret krieviem, krievvalodīgajiem un ebrejiem. Pētījums atklāj, ka Latvijā ar aizspriedumainu attieksmi ir saskārusies neliela sabiedrības daļa – biežāk krievi nekā latvieši. Iegūtie dati gan neļauj spriest, kā un cik bieži ar aizspriedumainu attieksmi saskaras nelielu, bet vizuāli atšķirīgu kultūras grupu pārstāvji, piemēram, indieši vai cilvēki no Āfrikas valstīm.

Ieteikumi
Iecietība pret citādajiem
Tā kā galvenie iemesli latviešu un cittautiešu negatīvajām attieksmēm pret citādajiem – atšķirīgu etnisko grupu (čigānu, ķīniešu, afrikāņu musulmaņu) pārstāvjiem ir saskatāmi pozitīvas saskarsmes pieredzes trūkumā un bailēs no svešā, galvenie ksenofobijas pārvarēšanas pamatmehānismi ir atklātas sabiedrības veidošana, veicinot saskarsmi dažādu grupu pārstāvju vidū, iepazīstot citādo un izplatot „labās” prakses un pozitīvo pieredzi.
Latviešu un cittautiešu attiecības
Attiecību uzlabošanai būtu nepieciešams rīkot vairāk atklātas diskusijas, kurās draudzīgā atmosfērā abas puses var izteikt savus viedokļus un uzklausīt, ko domā citi. Pozitīvu ieguldījumu šajā jautājumā sniegtu dažādi semināri iedzīvotājiem, kam nav augstākā izglītība un kas ir atšķirīgu tautību pārstāvji.

…