Definīcija - iekārtas, kas cikliskā procesā, patērējot siltuma daudzumu, pastrādā mehānisku darbu vai, izmantojot ārēja spēka darbu, pārvieto siltuma daudzumu no ķermeņa uz apkārtējo vidi vai citu ķermeni.
Raksturlielumi - Siltuma mašīnas darbību raksturo ar lietderības koeficientu - η=A:Qs jeb η=(Qs−Qb): Qs, un η=(Ts−Td):Ts
Pielietojums - Siltuma mašīnas izmanto gan visos lielajos elektroenerģiju ražojošajos kompleksos, gan arī transportlīdzekļos, kas pārvietojas uz zemes, gaisā un ūdenī. Siltuma mašīnas iedala gan pēc uzbūves veida, gan pēc tā, kā tām tiek pievadīts Siltuma daudzums.