Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:211382
Vērtējums:
Publicēts: 09.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Pelnu diena   
  Lieldienas   
  Jāņi   
  Pētera diena   
  Labrenča diena   
  Miķeļi   
  Mārtiņi   
  Meteņi   
  Katrīnas diena   
  Ziemassvētki   
  Uzdevums   
Darba fragmentsAizvērt

Pelnu diena
Datums – 17. februāris
Pelnu diena ir nākamā diena aiz Meteņiem, tajā sākas jaunais saimniecības gads.
Pelnu dienai raksturīgas ir izdarības ar pelniem. Pelni tautas tradīcijā ir aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem kādas jaunas lietas iesākumā. 
Baznīcā pelnu dienā svēta pelnus un ber visiem uz galvas sakot: ”No zemes tu esi ņemts, par zemi arī paliksi.”

Pelnu dienā jākaisa pelni uz dārza, tad tārpi neēdīs stādus.
Šai dienā lopiem spalvā kaisījuši pelnus, lai tos dunduri un mušas nekostu.

Lieldienas
Lieldienas ir pavasara saulgrieži , ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām cenšas palīdzēt atmosties zemei un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un sekmēt tās svētību.
Latviešu tradīcijās iegājušās tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena.
Lieldienas tika svinētas trīs dienas. Vēstures avoti norāda, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, vēlāk samazināts līdz trim dienām.
Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks.
To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu. 
Vēl viena no galvenajām Lieldienu tradīcijām ir šūpoļu kāršana un šūpošanās.

Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.
Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas agri jāpaceļas un basām kājām jāaizskrien uz šķūni (istabā ģērbjoties, nedrīkst ilgi kavēties labāk, ja var, kā no gultas cēlies, tūlīt izskriet ārā), kur atrodas kādas čužas, skaidiņas, no malkas un cits kas. Tie neskatoties jāsagrābj klēpī un jāienes iekšā. Pēc tam jāsadedzina. Tad tai gadā var daudz ko atrast, kā naudu u. c. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,47 €
Materiālu komplekts Nr. 1308423
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Senlatviešu tradīcijas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/211382

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties