Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,55 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,44
Pirkt
Identifikators:645023
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mīti, to saikne ar dieviem
Mītu izpēte liecina, ka tie evolucionējuši reizē ar sabiedriskās apziņas attīstību, tādēļ tajos varam atrast dažāda vecuma slāņus. Sasniedzot augstu kultūras attīstības pakāpi, grieķi mītus sāka uztvert kā mākslinieciskas alegorijas, kurām nebūt nav obligāti jātic.
Mīts skaidro īstenību, vēršoties pie pagātnes, pie aizlaikiem, kad pasaule vēl tikai radās, kad no haosa veidojās kārtība, organizētība, stabilitāte, precīzāk - mājvieta cilvēkam.
Pirmsolimpiskā perioda mīti
Mītu sākotnei zinātnieki devuši apzīmējumu ,,htoniskais periods” (chton -- zeme). Šā perioda mīti atspoguļo matriarhāta laiku. To dažkārt dēvē arī par pirmsolimpisko periodu.
Agrīnā perioda iezīmes visspilgtāk saskatāmas pasaules radīšanas mītos. No Haosa, kurā slēpjas radošā iespējamība, vispirms izdalās Gaja - zeme, tad dzimst Tartars - kosmosa dziļumi, bezdibenis, visa sākums un gals, un Eross - kosmisks auglības spēks.
Olimpiskā perioda mīti
Otrā - olimpiskā perioda mīti atspoguļo pāreju no matriarhāta uz patriarhātu, kā arī stihisko, instinktīvo spēku pakļaušanu prāta sfērai un vīrieša spēka diktātam.
Debesīs jeb Olimpā (kalns Grieķijā, kuru uztvēra kā dievu mītni) veidojas patriarhāla kopiena.
Mītos faktiski var izlasīt, kā cilvēks pakāpeniski sāk apgūt dabu (Hērakla varoņdarbi), organizēt sabiedrības dzīvi augstākā civilizācijas pakāpē (Olimpa dievu starpā sadalītās pārvaldes sfēras, funkcijas).
Gaja
Gaja tiek uztverta kā stihiski radoša būtne, auglības simbols, tā ir māte visam dzīvajam - pasaulei, dieviem, dēmoniem, cilvēkiem. Varenā, auglīgā Geja-Zeme radīja dēlu Urānu – zilās bezgalīgās debesis. Tad viņa pārī ar Urānu radīja divpadsmit Titānus – pirmatnējos dabas spēkus. Pēc Hesioda titāni bija Olimpa dievu priekšteči. Gajas nesavaldītos dabas spēkus simbolizē viņas radītie briesmoņi (giganti, Tīfons, simtroči u. c.). Šī dieviete ir mātes klēpis, kurā sākas dzīvība, bet viņa ir arī kaps, kurā tā pati dzīvība atgriežas.
Urāns
Gaja un Urāns ir pirmais valdošo dievu pāris, bet lielāks spēks piemīt Gajai. Starp dievu radītajiem bērniem ir arī briesmoņi, tādēļ viņš neļauj tiem nākt pasaulē no mātes zemes miesām. Gaja, ciešot no šo radījumu smaguma, nolemj darīt galu Urāna auglībai. Krons, abu dēls, pēc mātes pamudinājuma izkastrē tēvu. No Urāna asinīm rodas dažādi briesmoņi, to vidū atriebes dievietes erīnijas un vēlākajā mitoloģijā tik apgarotā Afrodīte, kas vistālākajā senatnē simbolizēja pirmatnēju, visaptverošu auglības spēku . Kopš šī brīža Krons kļuva par augstāko dievu un kopā ar Titāniem pārvaldīja Visumu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Sengrieķu mitoloģija”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/645023

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties