Sengrieķu literatūra

Klasiskais laikmets
Liriskā dzeja
Liriskā dzeja ieguvusi tādu nosaukumu tāpēc, ka daļa no sengrieķu dzejas tikusi dziedāta mūzikas instrumenta liras pavadījumā. Pirmais zināmais liriskais dzejnieks ir Arhilohs, kurš dzīvojis 7.gs. p.m.ē. (attēlā Sengrieķu dzejniece Sapfo)
Dramaturģija
Ap 5.-4.gs. p.m.ē. dramaturģijas rašanās tiek saistīta ar dieva Dionīsa kultu un svētkiem un tajos izpildītajām kora dziesmām, kurās kādā brīdī ticis ieviests dialogs. (attēlā Sengrieķu dramaturgs Eiripīds)

Vēsturiskā proza
5.gs. p.m.ē. Senajā Grieķijā sāka attīstīties arī vēsturiskā proza. Pirmie nozīmīgie sengrieķu vēsturnieki bija Hērodots, kas tiek dēvēts par "vēstures tēvu", un Tukidīds. Hērodota "Vēsture" ir arī pirmais literārās prozas paraugs rietumu literatūrā. Izcils klasiskā laikmeta vēsturnieks bija Ksenofonts (attēlā) .
Filozofiskā proza
Trīs izcilākie un ietekmīgākie klasiskā laikmeta filozofi bija Sokrats (attēlā), Platons un Aristotelis.
Retoriskā proza
5.gs. attīstību uzsāk arī sengrieķu retoriskā proza; tās nozīmīgākie pārstāvji ir Līsijs, Dēmostens. Sengrieķu oratori lielākoties rakstīja politiska rakstura runas, kā arī tiesu — aizstāvības un apsūdzības — runas.
…