Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:224751
Vērtējums:
Publicēts: 12.09.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

INDIĀŅU KULTŪRAS ŠŪPULI IZNĪCINA DABA
Laikā, kad radās pirmās civilizācijas mūsdienu Ķīnas un Ēģiptes teritorijās, otrpus zemeslodei Klusā okeāna piekrastē Peru dzīvoja Karalas tauta. Tās kultūra plauka un zēla, līdz kādudien pēkšņi izzuda. Tika pamestas mājas , piramīdas un apūdeņošanas sistēmās. Tikai Pēdējos gados arheologiem ir izdevies noskaidrot civilizācijas bojāejas iemeslus.
Pirms vairāk nekā 5000 gadiem Peru piekrastes tuksnesi apdzīvoja atsevišķa indiāņu nomadu ciltis. Tās pārtika galvenokārt no zvejas. Taču tā bija smaga un bīstama dzīve – lai tiktu pie pārtikas indiāni katru dienu bija spiesti doties Klusajā okeānā savās mazajās kanoe laiviņās. Arī Karalas tauta savā pastāvēšanas laikā uzbūvēja 10 piramīdu, kas izvietotas 80 kvadrātkilometru platībā. Taču ap1600.g.pr. Kr. šī lieliski organizētā kultūra piepeši izzuda. Varenās piramīdas, mājokļi un apūdeņošanas kanāli tika pamesti un aizgāja bojā.
Zinātnieki uzskatīja, ka pārtikušajai zvejnieku tautai uzbrukušas un to iznīcinājušas svešas indiāņu ciltis vai visticamāk dabas katastrofas. Pētnieki nav atraduši ne aizsardzības celtnes, ne cietokšņu mūri, ne zemes vaļņus, ne ieročus, ne kādas liecības par nodedzinātām pilsētām. Karla bija lielākā un nozīmīgākā pilsēta Supes ielejā. Līdz šim arheologi atraduši 6 piramīdas, 2 tempļus, ēkas ar vairākiem stāviem.
Karlas apvidus iedzīvotāji rēķiniem izmantoja pavedienu saišķus. Zivis izmantoja naudas vietā, celtniecību vadīja ierēdņi. Indiāņi izmantoja gliemežvākus, lai uzglabātu kokas krūma lapas.

DŽERONIMO- PĒDĒJAIS BRĪVAIS INDIĀNIS
Kādā 1885.gada dienā čirikāvu cilts līderis Džeronimo kopā ar aptuveni 35 karotājiem, 100 sievietēm un bērniem aizbēg no rezervāta Arizonā. Viņiem pa pēdām seko simtiem karavīru, taču gudrajam un viltīgajam Džeronimo ar ļaudīm izdodas pazust kalanos. Uzbrūkot ‘’bālģīmjiem’, laupot un gluži vai izgaistot apvidū, leģendārais čirikāvu vadonis gandrīz pusotru gadu vazā aiz deguna 8000 amerikāņu un meksikāņu kareivju.
Apaču indiāņu čirikāvu cilts militārā līdera Džeronimo un viņa vīru cīņa būtībā bija aizstāvēšanās karš, taču indiāņi aktīvi devās asiņainos uzbrukumos baltajiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Senās ASV civilizācijas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/224751

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties