Romantisms un tautiskais romantisms literatūrā

Tautiskais romantisms un tā raksturojums
Tautiskais jeb nacionālais romantisms ir stila novirziens Latvijā
Latviešu literatūrā tautiskais romantisms ienāk 19. gs. 70.-80. gados tautas atmodas kustības ietekmē
Tā uzplaukums Latvijā bija no 1905. gada līdz 1911. gadam.
Tā ierosmes avoti bija jaunlatviešu atmodinātā interese par folkloru kā nacionālās kultūras pamatvērtību, G.Merķeļa darbi „Vidzeme senatne” un „Vanems Imanta”, J.Alunāna dzejolis „Līgas svētki” un raksti par seno latviešu dieviem un ieražām

Tautiskā romantisma idejas
Raksturīga ar folkloras tēliem atklāta laimīga tautas dzīve senatnē un tās slavinājums.
Pastiprināta interese un pozitīva attieksme pret folkloru, ilgas pēc brīvības un neatkarības no vācu vai citas tautas kundzības
Tautiskie romantiķi dzejā un liroepikā pauda tautas atmodas laika idejas, stiprinādasmi nacionālo pašapziņu un ticību nākotnei.
Kā arī šim literatūras virzienam Latvijā ir raksturīga ideja par savas tautas brīvību, tautas spēka cildinājumu.
Dzejā senatnes apdziedājums tika saistīts ar romantisku sapni par brīvību.
Ļoti lielu ietekmi uz tautisko romantismu atstājis 70. gadu ideologs Atis Kronvalds, kura galvenā ideja bija nesavtīga tautas un tēvzemes mīlestība
…