Riharda Vāgnera opera "Loengrīns"

Reformas mīnusi
Opera nonāk pie liela instrumentāli – simfoniskā pārsvara
Dziedātājiem bieži vien paliek tikai rečitatīvas deklamācijas, kas balstās uz krāņa simfoniskā orķestra fona
Opera pārblīvēta ar krāšņām simfoniskajām epizodēm

Loengrīns
Romantiskā opera trijos cēlienos
Komponējis un sarakstījis pats R.Vārgners
Balstīts uz viduslaiku romantiku
Pirmizrāde 1850. gadā
Operas pamatideja - labā, cēlā, godīgā uzvara pār ļauno, viltīgo un melīgo.
Pazīstamākie un izpildītākie skaņdarbi: "Šeit nāk līgava", ko bieži spēlē kā procesiju kāzās Rietumos; Orķestra prelūdijas 1. un 3. skaņdarbam arī bieži tiek atskaņotas atsevišķi kā koncertdarbi.

Tēlu raksturojums
Labie, gaišie tēli: Brabantes princese Elza, Grāla sūtnis Loengrīns (karaļa Parsifāla dēls), vācu karalis Heinrihs, gulbis - Elzas brālis Gotfrīds. Tie ir atspoguļoti diatoniskās krāsās
Negatīvie tēli: Brabantes grāfs Fridrihs fon Telramunds un viņa sieva Ortrūde - tie tēloti ar diahromatiku un ar instrumentiem - fagotu un basklarneti, kuriem tembrāli ir negatīvās emocijas skanējums
Opera rakstīta caurviju attīstībā, ar daudziem vadmotīviem, kas ir doti visiem galvenajiem personāžiem; ir arī vadmotīvi ar simbolisku nozīmi - aizlieguma vadmotīvs un no tā atvasinātais ļaunuma vadmotīvs


…