Renesanses kultūras būtība
1) tā sāka ideoloģisku cīņu pret feodālismu un tā izpausmēm reliģijā, filozofijā, zinātnē, literatūrā un mākslā;
2) jaunās, laicīgās inteliģences pārstāvji cīnījās pret feodālisma laikmetam raksturīgo literatūras un mākslas pakļaušanu reliģijai;
3) viņi tiecās radīt jaunu kultūru, kas atbrīvotu cilvēku no reliģiskās uzbāzības, cildinot dzīves priekus, norādot uz nepieciešamību cilvēkam izzināt pašam sevi;
4) renesanses laika cilvēki pievērsās antīkajai literatūrai un mākslai, studēja antīko autoru darbus, pievēršot nopietnu uzmanību to idejām un tēliem; jaunās kultūras tendences balstījās galvenokārt uz antīko kultūru, folkloru, tautas gudrību.
Renesanses literatūras aizsākumi
Renesanses literatūra radusies Eiropā renesanses laikmetā no 14.gs. beigām līdz 16.gs. beigām un 17.gs. sākumam. Visas Eiropas renesanses dzimtene bija Itālija. Tikai XIII un XIV gs. mijā Itālijas dižākā dzejnieka Dantes daiļradē sāka parādīties renesanses iezīmes. Pati renesanses kustība sākās XIV gs. tās rakstnieku paaudzes darbos, kas nāca pēc Dantes.
Renesanses literatūrai raksturīgais:
Visu dzejiskās izteiksmes līdzekļu atjaunošana, jaunas poētikas radīšana, šai poētikai raksturīga noteikta rakstnieku pievēršanās reālismam;
Itāliešu renesanses rakstnieki reliģiskos sižetus transformēja zemes dzīves plāksnē, apguva varoņu portreta un psiholoģiskā raksturojuma mākslu;
Rakstniekiem bija raksturīgs arī jūtīgums pret cilvēku un lietu materiālo, juteklisko pusi, kas allaž bija savienots ar mīlestību pret juteklisko skaistumu un rūpēm par formas smalkumu.
Jauns elements bija arī dabas tēlojums.…
