Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:170551
 
Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 23 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Annotation    3
  Ievads    5
  Terminu skaidrojums    6
1.  Literatūras apskats    7
1.1.  Radiācija un radioaktīvā starojuma veidi    7
1.2.  Piesārņojumu izraisošās vielas    8
1.3.  Radiācijas rašanās avoti    10
1.4.  Radiācijas mērvienības    12
1.5.  Cilvēkam galēji pieļaujamās apstarojuma devas    13
2.  Materiāli un metodes    15
2.1.  Radiācijas monitoringa raksturojums Latvijā    16
2.2.  Novērojumu parametri    18
2.3.  Matemātiskās datu apstrādes metodes    19
3.  Pētījuma rezultāti    20
3.1.  Dienas vidējo radiācijas līmeņu analīze    20
3.2.  Dienas maksimālo radiācijas līmeņu analīze    21
3.3.  Radiācijas līmeņa pārsniegšanas gadījumi    23
3.4.  Radiācijas līmeņu mainības tendences no 2010. līdz 2014.gadam    24
3.5.  Latvijā monitoringa stacijās novēroto radiācijas līmeņu salīdzinājums    30
3.6.  Radiācijas līmeņi Ziemeļeiropā    32
  Secinājumi    35
  Literatūras saraksts    36
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Latvijas teritorijā darbojas 15 monitoringa stacijas ,kas ir izvietotas, lai vienmērīgi tiktu aptverta visa Latvijas teritorija, kā arī izvēlētas vietas ar potenciālu radioaktivitātes bīstamību.
2. Radioaktīvā elementa cēzija-137 izotopa koncentrācija Baltijas jūras nogulumiežos sasniedz līdz pat 50 000 bakleru uz kvadrātmetru, šāda koncentrācija atstāj nopietnu ietekmi uz gaisu, ūdeni, floru un faunu, kas atrodas jūrā.
3. Efektīvās radiācijas dozas pamatlimits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1mSv gadā. Visaugstākais vidējais novērotais radiācijas līmenis tika konstatēts Ventspilī – 136 nSv/h, kas gada laikā sasniedz 1.19 mSv un pārsniedz gada ieteicamo devu (1mSv) par 19%.
4. Vismazākais vidējais radiācijas līmenis novērots Balvos - 60 nSv/h. Gadā vidējais radiācijas līmenis sasniedz 0.53 mSv, kas ir aptuveni tikai puse no pieļaujamās gada devas (1 mSv).
5. Pie Baltijas jūras esošajās monitoringa stacijās ir novēroti augstāki radiācijas līmeņi nekā valsts centrālajā daļā, kam par iemeslu varētu būt Baltijas jūras augstais piesārņojuma līmenis. Helsinku Komisijas (HELCOM) zinātnieki no Somijas ir konstatējuši, ka Baltijas jūra ir radioaktīvākā jūra pasaulē.
6. Izmantojot Manna-Kendela testu, tika konstatēts, ka vislielākais radiācijas līmeņu palielinājums ir novērots Madonā un Ventspilī, vislielākais radiācijas līmeņu samazinājums ir novērots Valmierā un Balvos laika periodā no 2010 – 2014.gadam.
7. Apskatot radiācijas līmeņu mainību 4 gadu ilgā periodā, tika novērota sezonāla tendence. Radiācijas līmeņi pieaug novembrī un decembrī un strauji samazinās janvārī un februārī.
8. Jo ģeogrāfiski tuvāk atrodas monitoringa stacijas, jo iegūtie dati un radiācijas līmeņu atšķiribas samazinās.
9. Izmantojot dispersiju analīzi tika noskaidrots, ka lielākajā daļa monitoringa staciju vidējie radiācijas līmeņi ir atšķirīgi. Tika noskaidrots, ka Liepājā un Daugavpils AGM monitoringa stacijā radiācijas līmeņi ir vienādi (112 nSv/h), kā arī Salacgrīvas un Valmieras monitoringa stacijās tika iegūti vienādi vidējie radiācijas līmeņi (106 nSv/h).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1339186
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties