Atsevišķi uzlabojuma mērķi – zemnieku izglītība, labklājība un brīvība – nav sasniedzami. Brīvību pareizi izlietot māca tikai izglītībā, un tā rodas tikai no labklājības, kas atkal savukārt iespējama tikai ar brīvību un izglītību
Cilvēku labklājība, brīvība un izglītība atrodas ciešā saistījumā. Tautas brīvības un labklājības sasniegšana ir drošs pamats izglītībai. Uzskatīja, ka skola var izpildīt savu galveno funkciju, ja cilvēks ir brīvs un materiāli nodrošināts. Merķeļa atziņas ietekmēja latviešu topošo inteleģenci. Ierosmi smēlušies jaunlatvieši, kā K. Valdemārs vai J. Rūģēns.
Jānis Asars (1877 – 1908)
Dzimis Kauguru pagastā zemnieka ģimenē. 1896. gadā viņš beidza Nikola Ģimnāziju Rīgā. Tad studēja Rīgas Politehniskajā institūtā Ķīmijas nodaļā. Piedalījās studentu nemieros, dēļ kā arī Asaru izslēdza no institūta uz vienu gadu. Viņš bija literatūras un mākslas kritiķis, publicists un aktīvs sociāldemokrātijas darbinieks.
J. Asaram bija daudzpusīgas intereses dažādās zinātnes un mākslas jomās. Visas dzīves laikā ir mēģinājis popularizēt savas enciklopēdiskās zināšanas jautājumu izskaidrošanu vakaros, diskusijās un tā laika preses izdevumos kā “Dienas Lapa”, “Pēterburgas Latvietis”, “Pogress” u.c. lai rosinātu iespējas pašizglītībai plašas sabiedrības aprindas. Savos nozīmīgajos darbos, kā “Māksla un tikumība” (1902.) “Patiesība un meli rakstniecībā un dzīvē” (1903.) “Māksla un revolūcija” (1906.) u.c. Asars uzsvēra mākslas un kultūras aktīvo lomu sabiedrības sociālajā progresā, personības pasaules uzskata, humānu tikumisko principu, estētisko vajadzību un mākslinieciskās gaumes veidošanā. …
