Pastkastes
Pasta zīmogu parādīšanās atviegloja apmaksu par pasta izdevumiem un padarīja pasta darbinieka klātbūtni neobligātu. Tas viss veicināja pastkastīšu agrīnu parādīšanos tieši pilsētas ielās.
Pastkastes prototips, bija Florences tamburijs - publiski pieejamas kastes, kas tika uzstādītas 17.gs. pie baznīcu un katedrāļu sienām.
Nav ziņu, kurā gadā pastkastes parādījās Rīgā, toties ir zināms, ka jau 1920. gadā Latvijā bija 405 pastkastes.
Pastmarkas
Pastmarka ir zīme, kas apliecina pasta pakalpojumu apmaksu. Tiek uzskatīts, ka viņu izgudrotājs 1837. gadā bija anglis Roulends Hils, kura māte strādāja pastā un vairākkārt runāja par darba grūtībām, pasta sistēmas nepilnībām un augstajām samaksas izmaksām.
1840.gadā Lielbritānijā tika pasaulē laista pirmā pastmarka – «Melnais penijs», kuras noformējuma un idejas autors bija R. Hils. Uz tās tika attēlots karalienes Viktorijas profils.
Cilvēki, kuri kolekcionē pastmarkas ir filatēlisti.
Pasta baloži
Lielās austrumu valstis (Ēģipte, Persija, Ķīna) savu teritoriju un pakļauto īpašumu lielā apjoma dēļ sāka izmantot baložus kā pasta nesējus. Putni tika īpaši apmācīti un audzēti, un pēc tam radās jēdziens " pasta balodis". Pat senie romieši, grieķi, ebreji, persieši pamanīja šo putnu pārsteidzošo spēju atrast tieši ceļu no savas mājas uz jebkuru vēlamo vietu uz planētas.
…
