Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,59 (17%)
Cena ar atlaidi*:
2,90
Pirkt
Identifikators:368541
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Uzbūve
Ir vadaudi
Organisms sastāv no saknēm, lapām un stumbra
Latvijas papardes ir lakstaugi., tropos ir arī kokveida papardes
Vairošanās
Dzīves ciklā dominē sporofīts (bezdzimumpaaudze).
Sporas veidojas sporangijos. Papardēm sporangiju sakopojumi atrodas lapas apakšpusē, tos sauc par sorām,
staipekņiem un kosām sporangiju sakopojumi atrodas dzinumu galos ciešās cilindriskās vārpās- strobilos (sporofilu sastatos).
Sporas veidojas uz sporofīta, tās izplata vējš.
Piemērotos apstākļos sporas dīgst un izveidojas gametofīts. Paparžaugu gametofītu sauc par protalliju, tā ir dažus mm līdz 2 cm liela sirdsveidīga plātnīte vai bumbulis, kas ar rizoīdiem piestiprinās substrātam.
Uz protallija veidojas arhegoniji un anterīdiji, kuros attīstās gametas. Spermatozīdi arhegonijā nokļūst pa ūdeni (piemēram lietus lāsi), apaugļo olšūnu, no zigotas turpat uz protallija attīstās sporofīts (paparde).
Sistemātika
Paparžu klase
Staipekņu klase
Kosu (ķīllapjveidīgo) klase
Paparžu klase
Mērenajā joslā tikai lakstaugi, tropos arī kokveida papardes. Ir lapas, stumbrs un saknenis un rizomi.
Latvijā izplatītas ir parastā ērgļpaparde, melnā ozolpaparde (ārstniecības augs), parastā sievpaparde, parastā vīrpaparde (indīgs ārstniecības augs- drogu iegūst no sakneņa un ārsta uzraudzībā lieto kā prettārpu līdzekli), parastā strauspaparde. LSG ierakstītas vārpu ēnpaparde, mūru sīkpaparde, plūksnu sīkpaparde, Brauna cietpaparde, daivainā cietpaparde, Roberta ozolpaparde.
Staipekņu klase
Staipekņiem ir ložņājošs stumbrs, sīkas, smailas lapas un iedzelteni sporangiji.
Visas 3 Latvijas staipekņu ģintis ir ierakstītas sarkanajā grāmatā, to vākšana ir aizliegta, jo pilns staipekņa attīstības cikls ilgst 20 gadus.
Bieži sastopams vālīšu staipeknis, kura sporas lieto, lai gatavotu pūderus, kā arī izsutumu un izsvīdumu ārstēšanai. Gada staipeknis un mainīgais staipeknis sastopami retāk.…

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Paparžaugi”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/368541

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties