Nervu sistēma (latīņu: Systema nervosum ) ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai. Nervu sistēmu veido nervaudi, kuru pamatvienība ir nervu šūna, jeb neirons.
Primitīvākā ir difūzā nervu sistēma - to veido nervu šūnas, kas ir savstarpēji saistītas ar izaugumiem. Difūzā nervu sistēma ir, piemēram, zarndobumaiņiem. Nervu sistēmai komplicējoties, izveidojas nervu šūnu sakopojumi, jeb gangliji. Plakantārpiem gangliji koncentrējas ķermeņa priekšgalā un veido primitīvu nervu centru, no kura iziet nervu stiegras. Posmtārpiem, posmkājiem gangliji izvietoti visā ķermeņa garumā un galvas gangliji ir saistīti ar receptoriem – maņu orgāniem.
Nervu sistēmu veido nervu audi, kas ir visvairāk specializēti. Tikai nervu sistēmai ir spēja uztvert kairinājumus, analizēt tos, izveidot nervu impulsus un novadīt tos uz orgāniem. Nervaudi veido galvas un muguras smadzenes, nervus un ganglijus, bet nervaudus veido nervu šūnas - neironi un neiroglija. Mugurkaulnieku (arī cilvēka) nervu sistēmai, iedalot pēc novietojuma, ir divas daļas. Var iedalīt arī pēc nervu funkcijas. …
