civilkodekss
Napoleona izstrādātais civilkodekss noteica visu cilvēku līdztiesību likuma priekšā, privātīpašuma neaizskaramību, indivīda brīvību, paplašināja īpašumtiesības un vedināja uz feodālisma norietu. Šo kodeksu Napoleona laikabiedri dēvēja par „revolucionāru projektu”.
Mūsdienu vēsturnieki Napoleona civilkodeksu sauc par vienu no dažiem dokumentiem, kas ir ietekmējis visu pasauli. Pēc franču viedokļa, tieši Napoleona kodekss ir filozofu akmens* un tādā veidā nacionālais lepnums par civilkodeksu kļuva par vienu no svarīgākajām iezīmēm franču juridiskajā domāšanā.
Provizoriskie** panti kodeksā noteica daudzus svarīgus noteikumus attiecībā uz likuma varu, piemēram, likums, kas tiek pieņemts, stājas spēkā tikai tad, ja tas ir oficiāli publiski izsludināts, tādā veidā novēršot tā saukto slēpto likumu eksistenci.
Pēc tam, kad Napoleons bija kritis, kodeks pilnīgi vai daļēji saglabājās daudzās valstīs. To uzskatīja par parauglikumu, pēc kā izstrādāja attiecīgās valsts civillikumus.
Fakts, kurš, manuprāt, ir cienīgs tam, lai to pieminētu, ir tas, ka no 2281 Napoleona kodeksa pantiem 1200 netika nekādā veidā mainīti vai rediģēti un ir saglabājuši savu sākotnēju redakciju.
Šim kodeksam mūsdienās joprojām ir nozīmīga loma ceturtdaļā no pasaules jurisdikcijām, tajā skaitā Eiropas, Amerikas un Āfrikas.
* - viss sākums, visumā pamati.
**- Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
civilkodekss
”Mana īstā slava nav 40 uzvarētās kaujas. Vaterlo izdzēsīs atmiņas par tik daudzām uzvarām. Bet....tas kas dzīvos mūžīgi ir mans civilkodekss.” -
…
