Muzeji, arhitektūra, sadzīve, mode Krievijā 19.gadsimtā

Muzeji
Viena no pasaules lielākajām mākslas krātuvēm - Sanktpēterburgas Ermitāža- sāka veidoties 18. gadsimta sešdesmitajos gados, kad Kat­rīna II iegādājās 225 Rietumeiropas mākslinieku gleznas. Tās novie­toja tajās pils telpās, kuras jau toreiz sauca par Ermitāžu. Vārds cēlies no franču vārda ermitage - vieta vientulībai. 18. gadsimta septiņdesmi­tajos gados kolekcijā bija ap diviem tūkstošiem gleznu. Tika iepirktas ari gravīras, zīmējumi, lietišķās mākslas priekšmeti, grāmatas, meda­ļas, monētas.

Mūsdienās Ermitāžas kolekcijas izvietotas 350 zālēs piecās ēkās:
Ziemas pils (arhitekts F. B. Rastrelli),
Mazā Ermitāža (1767, arhitekts Ž. Valens de la Mots),
Vecā Ermitāža (1787, arhitekts J. Feltens),
Ermitāžas teātris (1787, arhitekts Dž. Kvarengi),
Jaunā Ermitāža (1852, arhitekts L. fon Klence).
Ziemas pils

Viena no lielākajām mākslas darbu kolekcijām Maskavā ir Tretjakova galerija, kas 1856. gadā dibināta kā mākslas vēsturnieka un kolekcionāra Pāvela Tretjakova privātā galerija. Tā iekārtota Tretjakova mājā, kuras projekta autors ir V. Vasņecovs (1902). Tajā ir bagātīga 11. - 17. gad­simta krievu ikonu, 18. - 20. gadsimta krievu gleznu krātuve, tajā izvie­totas ari tēlniecības un grafikas kolekcijas.
…