Čehijas Republikas valdības budžeta deficīta un parāda rādītājs 2015. gadā atbilda Māstrihtas kritērijiem
Atsauces periodā (2015. gada maijs–2016. gada aprīlis) Čehijas Republikas ilgtermiņa procentu likmju vidējais līmenis bija 0.6%, tātad tas bija daudz zemāks par procentu likmju konverģences kritērija atsauces vērtību (4.0%).
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi, nepieciešams īstenot uz cenu stabilitāti orientētu ekonomisko politiku, t.sk. mērķtiecīgas strukturālās reformas, kas vērstas uz makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu
Šķēršļi eiro ieviešanai
No visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas veido ES, Čehijas Republika pievienojoties eiro zonai saņems vismazāko pozitīvu ietekmi uz valsti.
Ja Čehija pieņems euro, tad tai būs jāatsakās no monetārās politikas, kas vienreiz palīdzēja izlabot makroekonomikas nelīdzsvarotību atsevišķos makroekonomiskajos rādītājos, kad pārējās valstis, kurām jau bija ieviests eiro, nespēja līdzsvarot makroekonomisko nelīdzsvarotību.
Zems cenu pieaugums, nulles izmaksas valsts finansēšanai un stabila valūta – viens no galvenājiem aspektiem, kas aptur Čehiju iestāties eirozonā.
Čehijas valsts prezidents atzīst, ka cilvēki nevēlas pieņemt valūtu.
Valsts 2017.gada 2.ceturksnī ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus, taču tikai 14.8% no čehiem atbalsta ieiešanos eiro zonā un tas ir viens no galvenājiem garīgajiem šķēršļiem, kas «bremzē» valsti iestāties eirozonā.
Čehijas centrālās bankas gubernators Jiri Rusnok teica, ka valsts ir gatava pieņemt, taču piebilda, ka labāk būtu gaidīt, kamēr algas un cenas būs līdzīgas Eirozonas galveno dalībnieku cenām.
t.i. Čehijā stundas likme ir aptuveni 10 eiro, bet daudzās citās Eirozonas valstīs 20 – 30 eiro.
…
