Sāmi – lapi, laplandieši, samodieši
(pašnosaukums: samit vai samek - "purva cilvēki")
Dzīvo Fenoskandijas ziemeļos, četru valstu teritorijās, bet līdz pat 80-jiem gadiem robežas viņiem nepastāvēja, pases nebija, brīvi tie klīda līdzi saviem ziemeļbriežu ganāmpulkiem.
Sāmu kopskaits - 80,000-135,000 Lai gan sāmu vēlēšanu sarakstā ir reģistrējušies apmēram 11,000 cilvēku, kuri ir vecāki par 18 gadiem.
Somijā dzīvo 0,1% sāmu no visiem iedzīvotājiem; Norvēģijā – 0,9%; sāmi dzīvo arī Zviedrijā un Krievijā (Koalas pussalā).
Robežu problēmas
Sāmu teritoriju vēstures gaitā pakāpeniski kolonizējuši zviedri un norvēģi, kas "ieceļojuši" sāmu zemē un tur izveidojuši savu lauksaimniecību un rūpniecību, sāmus pakāpeniski izspiežot, jo sāmi visu laiku bijuši nomadi - mednieki, zvejnieki un ziemeļbriežu "gani". Sāmu miermīlība nekad nav īsti izraisījusi pretošanās kustību šai kolonizācijai. Sāmi vienmēr atkāpušies pārspēka priekšā.
Sāmu zemes ir attiecīgās valsts īpašums, un valsts īpašums ir arī milzīgās rūdas bagātības sāmu zemē. Sāmiem no tām nekas liels neatbirst.
Likumdošana – par labu sāmiem
Valsts pienākumu - aizsargāt minoritāšu tautas tiesības - nosaka vairāki starptautiski līgumi, sevišķi ANO Līguma par politiskajām un civiltiesībām 27. paragrāfs un SDO konvencija nr. 169 “Par neatkarīgās valstīs dzīvojošiem pirmiedzīvotājiem un ciltīm”.
Sāmiem, kā pamatiedzīvotājiem un etniskai minoritātei četrās dažādās valstīs, ir nepieciešams un pienākas īpašs statuss starptautiskajā un nacionālajā likumdošanā.
Sāmu intereses aiztāv arī Minoritāšu apvienība - Nationella Minoriters Riksforbund i Sverige.…
